Pirms referenduma par iesaistīšanu Eiropas Savienībā LNK biedri jau brīdināja, ka Eiropas Savienībā latvieši zaudēs savu politisko ietekmi. Tomēr toreiz reti kurš varēja iedomāties, ka arī partijas Latvijā likumīgi varēs dibināt citu valstu pilsoņi. Tieši šāds uzstādījums izriet no Eiropas Komisijas (EK) Tiesiskuma ģenerāldirektorāta vēstules, kas nosūtīta septembrī. Latvijas pozīcija šajā jautājumā otrdien tiks skatīta valdībā.

EK aicina izvērtēt, vai Latvijas tiesību akti nav pretrunā ar Lisabonas līguma pantu, kas noteic - ikvienam Eiropas Savienības (ES) pilsonim, kas dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem.

Latvijas Tieslietu ministrija skaidro, ka ES tiesību akti sīkāk neprecizē, ko nozīmē tiesības vēlēt un kandidēt, proti, vai tiesības kandidēt saprotamas šaurākā nozīmē - kā tiesības izvirzīt savu kandidatūru un tikt iekļautam kandidātu sarakstā, vai plašākā nozīmē - tiesības nevar skatīt atrauti no pamatbrīvībām, kas ietver arī tiesības veidot un piedalīties partiju darbā.

Vienlaikus TM atzīst - "pastāv risks, ka Eiropas Komisija varētu vērsties pret Latviju Eiropas Savienības tiesā, ja uzskatīs, ka Latvijas normatīvie akti ir pretrunā ES tiesību aktiem". Taču tajā pašā laikā TM min, ka Latvija nav vienīgā ES dalībvalsts, kurā citu ES valstu pilsoņi nevar dibināt partijas.

Šajā gadījumā izpaužas vēl viena ES tiesību problēma - vispārīgie formulējumi, kas galu galā ļauj no tām „izinterpretēt" arvien jaunas konkrētas savienības „tiesības". Nav pat svarīgi, vai citu valstu pilsoņi iespēju dibināt partiju Latvijā izmantos. Svarīgs ir pats fakts, ka šāda pretdabiska kārtība tiek pieļauta. Tas vēlreiz apliecina, ka ES apdraud nacionālās valstis un to kultūras.

Pēc Delfi materiāliem