Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Sanitārā pārbaude oligarhu virtuvē
    • BLOGS
    • 2010-09-28

    Sanitārā pārbaude oligarhu virtuvē

    Šķiet neviens neapšaubīs naudas lielo lomu politikā. Tomēr ne visi mēdz atzīt kapitāla piederības izšķirošo ietekmi uz valsts attīstību, kaut gan arī šeit sakarība ir acīmredzama. Nauda ir enerģija, ko īpašnieks virza sev vēlamo rezultātu sasniegšanai. Ja Latvijā kapitāls pieder ārvalstniekiem, kolonistiem un vietējiem zagļiem, ko lepni dēvē par oligarhiem, tad nav jābrīnās, ka valsts novesta strupceļā.

    Latvijas valstij nav resursu, lai veiktu visu pilsoņu īpašumu izcelsmes pārbaudi, turklāt tas arī nebūtu lietderīgi.

     

    Nevēlos gausties par esošo situāciju, bet piedāvāt risinājumu, lai atgrieztu valsts rīcībā atsevišķu personu noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus, tādējādi mazinot arī šo degradēto indivīdu nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas valsts attīstību. Ja ārvalstu investoru pārmērīgo ietekmi Latvijas tautsaimniecībā var mazināt ar ekonomiskām svirām (tas nav šī raksta temats), tad attiecībā uz vietējiem kolonistiem, oligarhiem un zemāka līmeņa zagļiem pienācis laiks realizēt plašu līdzekļu izcelsmes pārbaudi.

    Grupēšana

    Tāpēc jākoncentrējas uz grupām, kuru īpašumu vērtība ir salīdzinoši lielāka, vai kuras atbilst noteiktām riska pazīmēm (piemēram, valsts amatpersonas). Liela īpašumu vērtība var liecināt (ja tie iegūti nelegālā ceļā) gan par salīdzinoši smagāku noziegumu veikšanu, gan par lielāku valsts apdraudējumu nākotnē, tāpēc stingrāki pasākumi jāveic tieši miljonāru īpašumu izcelsmes izvērtēšanā.

    Pārskatāmības labad īpašniekus var sadalīt trīs grupās - personās, kuru īpašumu vērtība ir mazāka par 100.000,- LVL, personās, kuru īpašumu vērtība ir robežās no 100.000,- LVL līdz 1.000.000,- LVL, un personās, kuru īpašumu vērtība pārsniedz 1.000.000,- LVL. Pēdējā grupa ir salīdzinoši viegli identificējama, un tai jāpievērš sevišķa uzmanība.

    Dažādas pieejas

    Valsts aktivitātes izmeklēšanā jāveic vadoties no potenciālajiem riskiem un lietderības apsvērumiem. Ja miljonāru grupā jāveic pilnīga un sistemātiska īpašumu izcelsmes pārbaude, tad vidējo īpašnieku grupā pietiktu ar izlases veida pārbaudēm. Personu grupā, kuru īpašumu vērtība nepārsniedz 100.000,- LVL, pārbaudes veiktu tikai izņēmuma gadījumos atsevišķās riska grupās (piemēram, valsts amatpersonas).

    Lai identificētu personu īpašumu apmēru, jāievieš t.s. "nulles deklarācijas". Tās kalpotu gan kā esošā īpašuma identificēšanas līdzeklis, gan kā īpašumu izcelsmes kontroles pamats nākotnē. Vidējo īpašnieku grupā jārealizē t.s. amnestijas princips, ļaujot šai grupai piederīgajām personām pašām noteiktā laika periodā pieteikt nelegāli iegūtus līdzekļus un vienoties ar valsti par to atmaksas kārtību. Šajā gadījumā personas tiktu atbrīvotas no kriminālatbildības. Pēc termiņa notecēšanas būtu vairākkārt jāpalielina atbildība par nedeklarētajiem pārkāpumiem - tādējādi mazāka varbūtība tikt pieķertam tiktu līdzsvarota ar smagākām sekām atklāšanas gadījumā. Oligarhu grupā amnestija pārkāpumu gadījumā nebūtu piemērojama, kas skaidrojams ar šādu noziegumu mērogu un smagajām sekām.

    Legālā prezumpcija

     Atvieglojot izmeklēšanas iestāžu darbu, lielo īpašnieku (t.sk. oligarhu) grupā īpašumu izcelsmes pierādīšanas nasta būtu jāuzliek šīm personām, nevis valstij. Tiesību teorijā legālo prezumpciju (pretēja nevainīguma prezumpcijai - pierādīšanas nastu uzliek atbildētājam/apsūdzētajam) izmanto izņēmuma gadījumos, tomēr pati "nulles deklarāciju" ideja jau izmantota daudzās Rietumvalstīs, tātad nav pretrunā ar demokrātiskas valsts principiem.

    Vadoties no īpašnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un ievācot nepieciešamos papildus pierādījumus, izmeklēšanas iestāde izlemtu par īpašumu izcelsmes skaidrojuma akceptēšanu vai lietas virzīšanu uz tiesu, lai sauktu personu pie atbildības. Lieki piebilst, ka skaidrojumi par mantojumu no aizjūras radinieka vai nabadzīga drauga pārsteidzoši vērtīgo dāvanu šajā gadījumā nebūtu pamats, lai personas līdzekļus atzītu par legāliem.

    Kāds no tā labums?

    Ieguvumi no kapitāla izcelsmes pārbaudes būtu vairāki. Pirmkārt, tiktu novērsta netaisnība, kas nodarīta pārējai sabiedrībai, jo tiktu atgriezti valstij (tātad arī tautai) izkrāptie līdzekļi un sodītas vainīgās personas. Otrkārt, valsts vara tiktu atbrīvota no morāli pagrimušu, bet bagātu personu ietekmes, kas lielā mērā ir pašreizējo saimniecisko un kultūras dzīves problēmu pamatā. Treškārt, valsts iegūtu līdzekļus attīstības projektu īstenošanai. Ceturtkārt, tiktu mazināta neuzticība valsts varai un mazināta sabiedrības iekšējā sašķeltība.

    Jānis Sils

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (17)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook