Šā gada 12. jūlijā Spānijā tika izpostīti divi ĢMO eksperimentālie lauki. Kopā Spānijā iznīcināti jau trīs šādi lauki, kopš publiskota to atrašanās vietas. Organizācija, kas veikusi lauku izpostīšanu, savu rīcību paskaidrojusi šādā paziņojumā:

"2010. gada 12. jūlijā dučiem cilvēku sanāca kopā, lai izpostītu divus ģenētiski modificētas kukurūzas
laukus, kas pieder kompānijai „Syngenta” un atrodas Spānijas pašvaldības Torroella de Montgrí (Baix
Empordà, Girona, Catalunya) teritorijā.

Mēs iznīcinājām “Syngenta” brīvdabas eksperimentu, jo saprotam, ka šāda veida tieša darbība ir labākais veids, kā reaģēt uz fait accompli politiku, ar kuras palīdzību valsts un multinacionālās biotehnoloģiju kompānijas cenšas vienpusēji ieviest ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) mūsu lauksaimniecībā un pārtikā. Spānijā ar ĢMO apsēti vairāk kā 75000 hektāru zemes(2009), kas ir apmēram 80% no visas teritorijas
Eiropā, kur tiek audzēti ĢMO. Katalonija ar 27000 hektāru ir otrais lielākais ĢMO reģions aiz Aragonas
[1]. Pēdējos gados 42% no Eiropas Savienības eksperimentālajiem ĢMO laukiem ierīkoti tieši Spānijā
[2].

Syngenta ir trešā lielākā sēklu korporācija pasaulē (aiz Monsanto un Dupont). Viņu mērķis ir iegūt
monopolu pasaules sēklu tirgū, lai visi zemnieki un lauksaimniecības produkcija būtu atkarīgi no
viņu sēklu tirdzniecības [3]. Syngenta un citas transnacionālās kompānijas, kas kontrolē a) globālo
lauksaimniecības tirgu (sēklas, mēslojumu, ķimikālijas) [4], b) shēmas pārtikas un lauksaimniecības
izejvielu izplatīšanai un tirgošanai un c) galaprodukta globālo tirgu, ir vienas no galvenajām korporatīvā
rūpniecības modeļa, kas pašlaik ir dominējošais, virzītājām [5]. Pēc valdīšanas planētas mērogā
gadu desmitu garumā, arvien vairāk un vairāk balsu liecina, ka 1) šis postošais modelis ir viens no
galvenajiem cēloņiem pārtikas krīzei, kas šobrīd skar cilvēci [6] un 2) ģenētiski modificētie kultūraugi
veido jaunu pavērsienu agroindustriālajā modelī, kas tikai padziļina postošo ietekmi uz sociālo un
kultūras jomu, kā arī vidi, kas tiek saistīta ar transnacionālo agrobiznesu [7].

Atbilstoši ES likumdošanai, eksperimentālie ĢMO lauki ir nepieciešams starpposms, lai iegūtu Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu vēl neatļautu ĢMO šķirņu audzēšanai Eiropas Savienībā. Daudzas grupas Eiropā [8] ir gadiem ilgi pārmetušas, ka protokols, kas transnacionālajām biotehnoloģiju kompānijām jāievēro, lai iegūtu
apstiprinājumu savām ĢM sēklām, satur daudz kļūmju un neprecizitāšu. Vispamanāmākie starp šiem ir
bijuši dažādi skandāli, kas skāruši Eiropas pārtikas drošības aģentūru (EPDA) un atklājuši, ka šo it kā
zinātnisko iestādi finansē ģenētiskā industrija [9]. No otras puses, svarīgi atklāt EK lomu slepenā ĢM
kultūraugu audzēšanas veicināšanā [10].

Kopš Katalonijā pirms 12 gadiem tika sākta audzēt ĢM kukurūza, bijuši dučiem gadījumu, kad
ģenētiski piesārņoti bioloģiskie vai parastie lauksaimniecības produkti (sēklu partijas, lauki,
dzīvnieku un cilvēku pārtika), kas atkārtoti liecina, ka iecerētā ĢM augu un ģenētiski nemodificēto
augu līdzāspastāvēšana ir pilnīgi neiespējama un nevēlama [11]. Tās rezultātā izmirušas vairākas
tradicionālās kviešu šķirnes (“morat” un “del queixal”), un bioloģiskās kukurūzas audzēšana laikā no
2002. līdz 2008. gadam samazinājusies par 95% [12].

No visa minētā var nepārprotami secināt, ka ĢM lauksaimniecība padara neiespējamu tautu cīņu par
pārtikas suverenitāti un tādu sociālo, kā arī ražošanas, izplatīšanas un patērēšanas modeļu veidošanu un
nostiprināšanu, kas atšķiras no pašlaik dominējošā. Šī iemesla dēļ mēs principiāli noraidām gan ĢM
kultūraugus, gan tehno-industriālo kapitālistisko sabiedrību, kas padara tos iespējamus un nepieciešamus
(…nepieciešamus, lai nodrošinātu dažu vareno kundzību pār pasaules iedzīvotājiem un biznesa stratēģiju
pilnveidošanu). Tāpēc mēs aicinām cilvēkus rīkoties, lai iznīcinātu ĢM kultūraugus un sabiedrisko
kārtību, ko iedibinājuši tie, kas tos tirgo."

[1] http://www.mapa.es/agricultura/pags/semillas/estadisticas/serie_maizgm98_06.pdf

[2] www.tierra.org

[3]Lai saniegtu šos mērķus, Syngenta bieži nebaidās izmantot neiedomājami negodīgas
metodes. Kā piemēru var minēt uzbrukumu, kas notika 2007. gadā Brazīlijā, kur
transnacionālās kompānijas nolīga apsardzes firmas, lai cīnītos pret mazajiem zemniekiem, kas
bija ieņēmuši Syngenta piederošos laukus. Tas noveda pie kustības Movimento dos Sem Terra
vadītāja slepkavības un vēl piecu aktīvistu ievainošanas.

[4] 2006. gadā 4 lielākās sēklu tirdzniecības kompānijas (Monsanto, Dupont, Syngenta un
Groupe Limagrain) kontrolēja 44% pasaules sēklu tirgus. Tajā pašā gadā Monsanto, Dupont
un Syngenta patenti sastādīja 46% no pasaules sēklu patentu tirgus. Tai pašā laikā Monsanto,
Bayer, Syngenta un Dupont-Pioneer kontrolēja 100% ĢM sēklu tirgus: ETC Group, 2007.
Desmit ietekmīgākās sēklu kompānijas pasaulē – 2006. Spāniski pieejams saitē: http://
www.etcgroup.org/en/node/657

[5] 2007. un 2008. gadā, kad pārtikas krīzes un globālās finanšu krīzes kombinācijas rezultātā
badacietēju skaits pieauga līdz vairāk kā miljardam, Syngenta un abas pārējās transnacionālās
korporācijas sasniedza savu ieņēmumu maksimumu: Grain, 2009. Korporācijas turpina
spekulēt ar badu. Spāniski pieejams saitē: http://www.grain.org/seedling/?id=596

[6] GRAIN, ODG, Entrepobles, Xarxa de Consum Solidari and Veterinaris Sense Fronteres,
2009. Cocinando el planeta. Hechos cifras y respuestas sobre cambio climático y sistema
alimentário global: 6. Pieejams saitē: http://www.grain.org/o/?id=85

[7] Aguado, J; 2010; Los transgénicos nos expulsan del campo y de nuestros pueblos.Pieejams
saitē: http://www.anticapitalistas.org/node/5099. Kustības Som Lo Que Sembrem
mājaslapā pieejams saraksts ar ĢM kultūraugu negatīvās ietekmes izpausmēm, norādītas
saites uz pētījumiem, kas tās pierāda: http://www.somloquesembrem.org/index3.php?
actual=7&actual2=167

[8] http://www.greenpeace.org/espana/campaigns/transgenicos

[9]Par piemēru var ņemt Syngenta bt176 kukurūzu, kas bija atļauta un tika sēta Eiropā un
Spānijā gadiem, līdz pierādījumi par tās radītajiem riskiem veselībai piespieda EK to aizliegt;
vai atsauksmes Eiropas un Spānijas presē par skandālu ap MON863, kas atklājās 2005. gada
maijā. Skat. rakstus 22.maija The Independent on Sunday vai 24. maija El Mundo (29.lpp).

[10]Zemes draugi, 2008. Las Malas Compañías: La relación entre la Comisión Europea y la
Industria de los transgénicos. Pieejams saitē: http://www.tierra.org/spip/spip.php?article564

[11] Plataforma Transgènics Fora!, Assemblea Pagesa y Greenpeace, 2006; La imposible
coexistencia.Pieejams saitē http://www.greenpeace.org/raw/content/espana/reports/copy-of-la-
imposible-coexisten.pdf

[12] Binimelis, R., 2008. Coexistence of plants and coexistence of farmers: Is an individual
choice possible? Journal of Agricultural and Environmental Ethics, 21(5): 437–457.