Eirozonas izjukšana 16 valstis apvienojošajam reģionam aiztaupītu gadiem ilgu ekonomikas stagnāciju, paaugstinot vājāko dalībvalstu konkurētspēju un Vācijas iekšējo pieprasījumu, kas veicinātu izaugsmi, norāda analītiķu grupa "Capital Economics".

"Eirozonas iespējamā izjukšana, ko daudzi uzskata par potenciālu katastrofu, īstenībā pavērtu durvis jaunai ekonomikas izaugsmei - ne vien vājākajās eirozonas valstīs, bet arī Eiropā kopumā," teikts "Capital Economics" pētījumā.

Grieķijas parādu krīze ir veicinājusi eiro kursa kritumu un likusi daudzu valstu valdībām ieviest taupības pasākumus un samazināt budžeta deficītus, aptumšojot ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās iespējas pēc pēdējo 60 gadu smagākās recesijas.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 8.jūlijā nemainīja eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam, saglabājot to 1% apmērā. Šā gada pirmajā ceturksnī eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0,2%.

Eiropas vājākajām ekonomikām būs jāpiedzīvo "ekonomisko sāpju gadi", kad tās samazinās izmaksas un cenas, lai atjaunotu konkurētspēju ar Vāciju, kurai ir liels ārējās tirdzniecības pārpalikums un kura ierobežo iekšzemes pieprasījumu, atzīmē "Capital Economics".

Itālija, Spānija, Īrija, Portugāle un Grieķija varētu ātri samazināt šo atpalicību konkurētspējas ziņā, ja tās atgrieztos pie savām nacionālajām valūtām, kuru kurss kristos un veicinātu eksporta pieaugumu, norāda analītiķi.

Atteikšanās no eiro palīdzētu arī Vācijai, jo atjaunotās vācu markas kurss augtu un liktu valdībai palielināt iekšzemes pieprasījumu, lai saglabātu darba vietas un izaugsmi, tādējādi paaugstinot Vācijas dzīves līmeni, teikts pētījumā. Tas savukārt veicinātu importu no Eiropas valstīm, palīdzot atjaunot līdzsvaru Eiropas ekonomikā.

Citā pētījumā, kas izdots 7.jūlijā, "ING Bank" norādīja, ka eirozonas izjukšana ir "iedomājama, bet nepatīkama". Atbilstoši šim pētījumam reģiona ekonomikas kopējie zaudējumi pirmajos divos gados pēc valūtas savienības izjukšanas būtu tuvu 10%, piebilst "Bloomberg".

LETA