Šī gada 8. jūlijā ziņu aģentūra „Reuters” ziņo, ka pasaulē lielākā ģenētiski modificēto augu sēklu izplatītāja – kompānija „Monsanto” – piekritusi maksāt 2,5 miljonu ASV dolāru lielu naudas sodu par Federālā insekticīdu, fungicīdu un rodenticīdu likuma pārkāpšanu, kā arī nelikumīgu pesticīdu izplatīšanu.

Pēc ASV Vides aizsardzības aģentūras ziņām laikā no 2002. līdz 2007. gadam „Monsanto” tikai ASV vien vairāk kā 1700 reižu pārdevusi vai izplatījusi pesticīdus saturošas ģenētiski modificētas Bollgard un Bollgard 2 kokvilnas sēklas, pārkāpjot Vides aizsardzības aģentūras noteiktos sēšanas ierobežojumus, kas aizsargā pret kaitēkļu rezistences izveidošanos.

Vides aizsardzības aģentūras pārstāvis Stīvs Ovens uzsvēra, ka cilvēkiem, kas nodarbojas ar pesticīdu produktu ražošanu un izplatīšanu, stingri jāievēro prasības, kas aizkavē kaitēkļu rezistences pret pesticīdiem attīstību un izplatību.

Pēc „Monsanto” pārstāvju teiktā problēmas radušās neuzmanības dēļ – audzētājiem paredzētajā lietošanas pamācībā aizmirsts ievietot tekstu par aizliegumu audzēt „Monsanto” kokvilnu 10 Teksasas apgabalos, taču šī kļūda atklāta jau 2006. gadā. „Monsanto” apgalvo, ka kaitēkļu rezistence minētajos apgabalos nav izveidojusies un 2008. gadā Vides aizsardzības aģentūra atcēlusi Bollgard 2 audzēšanas aizliegumu šajos apgabalos.

2,5 miljoni dolāru ir lielākais šāda veida sods ASV vēsturē. 1996. un 2007. gadā šis pats uzņēmums tika atzīts par vainīgu melīgas reklāmas izplatīšanā par savu ražoto pesticīdu glifosfātu, kas pazīstams ar komerciālo nosaukumu „Roundup”, pasniedzot to kā biodegradablu un videi un cilvēkam draudzīgu. Lai gan tagad tā kancerogenitāte ir pierādīta, „Roundup” joprojām ir pasaulē plašāk izmantotais herbicīds. Vairāk kā 70% pasaulē audzēto ģenētiski modificēto augu veidoti tā, lai būtu rezistenti pret šo herbicīdu.

Kompānija „Monsanto” darbību uzsākusi kā ķīmisku vielu ražotāja, vieni no pieprasītākajiem tās produktiem bija mūsdienās vairumā valstu aizliegtais kancerogēnais insekticīds DDT, kā arī Vjetnamas karā ASV armijas izmantotais defoliants „Agent Orange”, kura kancerogenitāte tika pierādīta vēlāk.