Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Viss pa vietām. Jeb kāpēc krīze ir neizbēgama?
    • BLOGS
    • 2010-06-28

    Viss pa vietām. Jeb kāpēc krīze ir neizbēgama?

    Savu dzīvi mēs iekārtojam, izejot no tā, kāds ir mūsu skats uz pasauli. Un vēl tiešāk - izejot no priekšstata par savu vietu starp citiem cilvēkiem. Vispārpieņemtie un dominējošie pamatprincipi, pamatvērtējumi ir tie, kas nosaka, kas ir labs un uzteicams, kas - slikts un nepieņemams.
    Problēma ir fundamentāla, jo atsevišķa cilvēka, tautas un arī cilvēces eksistence ir tieši atkarīga no tā, kādas atbildes tiks sniegtas uz jautājumiem par dzīves jēgu, jautājumiem par izpratni par vēlamāko attiecību veidu ar apkārtējiem, robežu un identitātes apziņu.

    Variantu, protams, ir bezgala daudz. Dzīvošanu var traktēt gan kā ciešanas un sodību, gan kā atvēlētu laiku visu iespējamo baudu gūšanai, gan kā iespēju attīstīties, gan kā brīnišķīgu dāvanu no augstākiem spēkiem. Tikpat dažādi varam uztvert arī līdzcilvēkus; sākot no skatījuma kā uz draudīgu konkurentu masu, turpinot ar pārliecību, ka apkārtējie ir tikai izejviela indivīda vēlmju piepildīšanai un beidzot ar izpratni par kopīgām interesēm un mērķiem. Ne mazāk svarīgs ir skats pašam uz sevi, savām robežām. Vai „es" esmu tikai fiziskais ķermenis, vai arī kas vairāk par divkājainu biomehānismu? Vai esam katrs pats par sevi, vai arī mēs izrietam no iepriekšējām paaudzēm un turpināmies nākamajās?

    Ikviena pasaulskata forma, vai tā būtu kādas tautas tradīcija, reliģija, filosofiska mācība vai politiska ideoloģija tiecas sniegt savu versiju atbildēm uz minētajiem jautājumiem. Pieņemot kādu no tām, mēs automātiski izvēlamies arī savu attīstības scenāriju.

    Kad uz dabu sākam raudzīties tikai kā uz izmērāmu un nosveramu resursu kopumu, ko patērējot varam pārvērst bezskaidras naudas ciparu virknēs, tad neizbēgami atduramies pret ekoloģisku krīzi. Ja cilvēka darbaspējas un radošums ir tikai darbaspēka resurss makroekonomisko rādītāju kāpināšanai, cilvēka vajadzības tikai serdenis, ko maksimāli jāapaudzē ar mākslīgu vēlmju mudžekli, savukārt nauda ir nevis maiņas līdzeklis ar reālu vērtību segumu, bet gan vērtība pati par sevi, ekonomiskā krīze ir neizbēgama. Ja, savukārt, katra atsevišķa indivīda iegribas, ko mērķtiecīgi kļūdaini dēvē par tiesībām, kļūst par galveno atskaites punktu sabiedrībā, sabiedrības sairums ir pašsaprotams.

    Ja valsti uzlūko kā „lielu uzņēmumu", kura galvenais mērķis ir nodrošināt peļņu, algu, dividendes, tad nav ko brīnīties, ka mazie akcionāri, ir pēdējie, par kuru interesēm atceras. Turklāt nav taču nekā nosodāma arī uzņēmumu daļēji vai pilnībā pārdot...

    Mūsdienu cilvēks apbrīnojami veiksmīgi ir apguvis spēju aiz kokiem mežu neredzēt. Savā rietumnieciski racionālajā redzējumā, kur pats svarīgākais ir analīze, nevis sintēze, mēs mēdzam parādības, notikum us, lietas un procesus kategorizēt, sadalīt un atdalīt, ignorējot to savstarpējās saites un mijiedarbību. Neuzlūkojot sevi, tautu, valsti un pasauli kā vienotu sistēmu, esam kļuvuši bezspēcīgi skaidrot krīžu cēloņus un atrast līdzekļus risinājumam un izejai. Krāšņs mūsu civilizācijas domāšanas simbols ir medicīna, kas cīnās ar lokālām seku izpausmēm cilvēka organismā, padziļinot problēmas citās organisma daļās. Tieši tā arī risinām saimnieciskās krīzes, līdzekļu trūkumu šodien kompensējot ar iepriekšējo paaudžu vērtību iztirgošanu un saistību uzkraušanu nākamajām paaudzēm.

    Tikai adekvāts skatījums uz pasauli var nodrošināt adekvātu rīcību. Tikai tāds pasaulskats, kas nerunā pretī Dabas likumiem un gadu tūkstošos pārbaudītām vērtībām, var palīdzēt.
    Ja vēlamies stabilitāti un attīstību valstī, tad to var dot tikai valstiska, un tātad nacionāla, domāšana un tās dominance valstsvīros un tautā.

    Jānis Sils


    Ievietotāja profils | Komentāri (18)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook