Nesen 12. maijā kopā ar Talsu nodaļas Tēvzemes Daugavas vanagiem pabijām Likteņdārzā. Tā ir brīnumaini skaista vieta uz nelielas saliņas Daugavā netālu aiz Kokneses. Pirmās ierodoties apbur krāsas, tik dzīvi zaļas un zilas, daba šeit liekas vairāk pamodusies kā citviet. Tā izstaro spēku un mudina uz pārdomām.

Šis dārzs tiek veidots kā japāņu dārzs un veidola īstenotājs ir Japānas ainavu arhitekts Shunmyo Masuno. Klausoties par šīs vietas vēsturi un dzirdot tās tapšanas ieceri arī pašiem tā vien gribas pielikt roku tā tapšanā. Tāpēc mēs, Latviešu nacionālistu kluba Talsu nodaļas jaunieši, kopā ar Tēvzemes Daugavas Vanagiem arī ķērāmies pie mums ierādītā darba – ceļmalas sakopšanas. Vēlāk Daugavas vanagi arī iestādīja priedīti. Kā mums atklāja darbu organizators pašlaik ir iestādīti ap 200 kociņiem, bet kopējais plānotais skaits ir ap 11 000 .

Mēs esam kā koki - ar saknēm pagātnē, ar stumbru tagadnē, ar ziediem un sēklu – nākotnē.

Mani apbūra šīs vietas vēsture. Likteņdārzā ir pareizticīgo apbedījumi, mežā ir saglabājušies ierakumi, bet nākotnē tā būs piemiņa visiem latviešiem, kuri 20.gs cietuši no totalitārajiem režīmiem. Šī projekta mērķis ir simboliski pulcēt visas pasaulē zudušās latviešu dvēseles - gan karā kritušos, izsūtītos, gan citādi no dažādām varām cietušos. Un tas tiks veidots no 7 daļām: “Miers” jeb Mežs sirds šķīstībai, “Saviļņojums” jeb Dziesma bez dvēseles, „Solījums” jeb Sirmais saulriets, „Lūgšana” jeb Dvēseles gaisma, “Mierinājums”  jeb Laiks un telpa debesīs, “Apgaismība” jeb Bezgalīgās debesis, “Vēlme” jeb Mūžības ceļš. Tajā ir plānots amfiteātris, Izstāžu zāle – piemiņas nams, skatu terase uz Daugavu un daudzfunkcionāla ēka ar restorānu, bibliotēku, konforenču telpām, muzeju.

Likteņdārzs ir paredzēts kā dāvinājums Latvijai 100 gados. Manuprāt, šī ir vieta, kur varēs atcerēties un grimt pārdomās par mūsu tautas likteni, ne tikai par pagātni, bet arī to kādu mēs to vēlamies redzēt nākotnē. Šī vieta ļaus sajust piederību visai tautai un tās liktenim. Jau tagad, atrodoties tur, zilo Daugavas ūdeņu tuvumā, apkārtējās dabas ieskautai sajutu tādu kā spēku pieplūdumu un vēlmi pielikt roku mūsu tautas likteņa veidošanā.