Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Dažas domas par demokrātiju
    • BLOGS
    • 2009-01-27

    Dažas domas par demokrātiju

    Esam pieraduši pie viennozīmīgi pozitīva demokrātijas vērtējuma, tomēr tā ir pasaulē visīsāko laiku pastāvējusī valsts iekārta. Katrā gadījumā šajā jēdzienā tiek ielikts tik daudz izpratnes paveidu, ka tos grūti uzskatīt par kaut ko viennozīmīgu. Demokrātiska bija PSRS, demokrātiska ir pašreizējā Ķīna, un demokrātiska ir ASV, demokrātiska ir Izraēla, un demokrātiska ir Zviedrija. Demokrātija bija senajā Grieķijā. Demokrātiska esot arī Latvija šodien.

    Demokrātija - kļūdaini latviskota par tautas varu. Tā ir pilsoņu kopuma vara. Klasiskajā veidolā - iedzimto pilngadīgo un brīvo vīriešu sapulces vara. Nereti izvirzīta kā mērķis, kura sasniegšanas vārdā jāpieņem noteiktas Rietumvalstu sabiedrības dzīves normas, tajā skaitā iecietība pret citādo. Demokrātija var eksistēt vienlīdzībā, vienlīdzība - līdzvērtībā. Tā kā sabiedrībā līdzvērtība nav dabīga, to cenšas veidot mākslīgi. Tas nozīmē pakāpenisku elites (šeit: garīgās) īpatsvara samazināšanos. Kļūdaini uzskatīta par totalitārisma pretmetu. Totalitārisms ir jēdziens no citas parādību klases un apzīmē valsts nospiedošu kontroli pār sabiedriskajām norisēm. Totalitāra demokrātija nav tikai teorētiska konstrukcija, bet mūsdienās iegūst aizvien reālākus apveidus Rietumu civilizācijā, piemēram, ar likumu nosakot uzskatu - iecietības normas. Demokrātijas, tāpat kā jebkuras iekārtas, kvalitāte ir atkarīga no tajā valdošo (pilsoņu) kvalitātes.

    Ja, piemēram, Skandināvijas valstīs mēs vismaz teorētiski varam likt vienlīdzības zīmi starp jēdzieniem etnokrātija un demokrātija (tautas vara un pilsoņu vara), tad šodienas Latvijā ir pilnīgi skaidrs, ka nevaram runāt pat par pilsoņu varas pastāvēšanu, to apliecina gan Jūrmalas skandāls, gan ikdienas politiskā prakse. Rietumu pasaule sirgst ar bagātnieku varu jeb plutokrātiju.

    Šajā sakarā diskusijas asināšanai piedāvāju ieskatīties sengrieķu filozofa Platona un mūsu pašu dižgaru E. Virzas un A. Grīna izteikumos par demokrātiju.

    Platons par demokrātiju darbā „Valsts”
     „Ja kāds likums tev [demokrātiskā valstī] aizliedz būt par valdītāju vai tiesnesi, tu tomēr par tādu vari būt, ja tev tas ienāk prātā (piemēram, Ždanoka – red.). [..] Vai tad tu neesi redzējis šādā valstī, ka cilvēki, kam piespriests nāves sods vai izraidīšana, tomēr paliek, it kā neviens neko nezinātu un neko neredzētu. Kā varoņi viņi mierīgi pastaigājas (piemēram, Lavents, Haritonovs – red.). [..] Mēs teicām: neviens nevar kļūt krietns vīrs, ja viņš jau pēc savas dabas nav izcila personība un jau no bērna dienām rotaļās un darbos nesaskaras ar skaisto. Demokrātiskā iekārta augstprātīgi to visu min kājām un nemaz nejautā, ko tāds cilvēks ir darījis, pirms viņš sāk nodarboties ar politiku. Pietiek ar to, ka viņš paziņo, ka ir labvēlīgs pūlim, lai viņu godātu. [..] Tāda ir demokrātija un tai radniecīgās iekārtas. Šķiet, ka tā ir patīkama un ļoti dažāda, bet tajā nav īstas valdības. Vienlīdzību tā piešķir vienlīdzīgajiem un nevienlīdzīgajiem. [..] Demokrātiskas iekārtas pilsonis, nebūdams pareizi audzināts un izglītots, pakļaujas tām vēlmēm, kas nav nepieciešamas. Baudkāre un dažādas citas iekāres ir ieņēmušas viņa dvēseles virsotni, jo tajā nav ne zināšanu, ne skaistu tikumu, ne krietnu domu. [Demokrātijā] Apdraudētie visbiežāk kļūst par oligarhijas piekritējiem. Tiem rodas vadoņi, kas vēlas kļūt par tirāniem un savas varas nostiprināšanai visus, pat visnežēlīgākos līdzekļus atzīst par labiem.”

    Edvarts Virza:
    „Demokrātiskie principi ķeras pie pašu pamatu iznīcināšanas. Tie iznīcina pa priekšu galvu un tās funkcijas piešķir rokām, kājām jeb kaut kam citam. No tā ceļas sajukums visā organismā, jo vienas pavēles vietā katra daļa sāk dzīvot pati savu dzīvi, nonākdama savukārt juceklī.”

    Aleksandrs Grīns:
    „Cilvēce līdzinās kuģu eskadrai, kas iesākusi atstāt veco ostu un braukt nezināmos ūdeņos, lai uzmeklētu jaunus krastus. Vieni no šiem kuģiem aizsteigušies pārējiem priekšā pa jaunu ostu meklēšanas ceļu, citi vēl tikai sākuši doties ceļā un cita kuģa ļaudis vēl nav vienojušies par to, vai tiešām arī viņiem pienācis laiks izcelt ārā no demokrātijas dūņām veco liberālisma enkuru.”

    Vai mums nebūtu laiks apjaust, ka demokrātija pati par sevi nenodrošina neko pozitīvu? Gluži otrādi, demokrātija, kura netiek balstīta uz kvalitātes (gudrības, tikuma), ātri vien izvēršas par tirāniju tiem, kas kvalitatīvi ir pārāki par vidusmēra balsotāju. Tā nespēj nodrošināt tautai attīstības virzienu, jo ikviens virziens ir pareizs un degradācija ir attīstības paveids. Darbs ar jaunāko paaudzi, izglītošanas un audzināšanas darbs, spējīgāko valdīšana – lūk, iespēja padarīt nākotni skaistāku!


    Ievietotāja profils | Komentāri (8)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook