Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Intervija ar LNK nodaļu aktīvistiem
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2010-04-09

    Intervija ar LNK nodaļu aktīvistiem

    Katru dienu Latviešu nacionālistu kluba jaunieši veic daudz un dažādus darbus ne tikai savā labā. Viņi pašaizliedzīgi darbojas mūsu visu labā, labākas Latvijas labā. Šī būs neliela iepazīšanās ar LNK jauniešiem - Aleksi Ozoliņu (16) no Limbažiem, Matīsu Gricmani (18) no Talsiem un Sandiju Spingu (26) no Liepājas, kuru ikdienas dzīve jau cieši savijusies ar LNK darbību.

    Pastāsti nedaudz par sevi! Ar ko nodarbojies, kādi ir tavas dzīves mērķi un ko savā dzīvē vēlies sasniegt?

    Aleksis:  Ikdienā esmu viens no daudzajiem Limbažu skolēniem, taču pēc stundām  aktīvi piedalos pilsētas kultūras  un sabiedriskās dzīves veidošanā. Savā dzīvē, kā jau vairums no mums, vēlos sasniegt stabilu dzīvi šeit - Latvijā. Tas ietver gan labu darbu, gan stabilu ģimeni un, protams, visas tautas vienotību.

    Matīss: Esmu atmodas laika jaunietis. Dzimis 1991. gadā, neilgi pirms Latvijas Republikas oficiālās atjaunošanas. Tātad, lai arī esmu jaunās valsts un ideoloģijas bērns, tomēr vienlaicīgi manī paspējuši iedzimt ideāli, kas cilvēkos pastāvēja atmodas laikā. Esmu skolnieks - mācos Rīgas Franču licejā. Par savu dzīves mērķi uzskatu piedalīties jaunas Latvijas celšanā - īpaši kultūras jomā; ieraudzīt un piepildīt savu individuālo misiju Latvijas un pasaules mērogā kopumā kā latvietis.

    Sandijs: Es strādāju starptautiskā dāņu uzņemumā par mehānikas iņženieri un produkta kvalitātes vadītaju. Brīvajā laikā interesējos par senbaltu kultūru un ticību, kā arī atpūšos brīvā dabā ārpus pilsētas. Par mērķiem būs grūti atbildēt, jo cenšos sev regulāri izvirzīt arvien jaunus mērķus, arī vēlmes mainās. Uzskatu, ka cilvēkam ir jāpilnveido sevi un ik pa laikam jāpārbauda savas spējas, kā arī savu izturību un spītību, lai sasniegtu iecerēto. Man ir daudz mazu, ikdienišķīgu un arī lielu un garīgu mērķu.

    Cik ilgi jau darbojies LNK/TS?

    A: Tēvijas Sargos darbojos tikai no pagājušā gada oktobra, bet LNK sāku strādāt līdz ar Limbažu nodaļas dibināšanu - šī gada 6. februārī. Taču šķietami neilgais laiks, kas pavadīts šajās organizācijās, nav bijis šķērslis pamatīgai nacionālajai pārliecībai.

    M: Tēvijas sargos sāku darboties pirms 4 gadiem Talsos, kad aktīvi sāku piedalīties nodaļas veidošanā. Par savu tagadējo prioritāti uzskatu tieši LNK Talsu nodaļas aktivitātes - šobrīd aprit pilns gads kopš Talsos darbojas arī kluba nodaļa.

    S: Kluba biedrs esmu 5 mēnešus. Es vairāk piedalos LNK nodarbībās un rīkotajos pasākumos, bet neatsakos no Tēvijas Sargu pasākumiem. Liepājā vispirms tika dibināti Tēvijas Sargi (2008. gada 11. novembrī). Ar šīs organizācijas izveidi nevēlējamies apstāties savā izaugsmē, un aptuveni jau pēc gada Liepājā tika dibinata LNK Liepājas nodaļa. LNK Liepājas nodaļa šobrīd ir sākuma stadijā, bet mēs esam celmu lauzēji, gan ielauzīsimies!

    Kas, Tavuprāt, ir nacionālisms?

    A: Manuprāt, nacionālisms ir tā īpašība vai attieksme, kad mēs pārstājam dzīvot tikai savās egoistiskajās interesēs, un visi kopīgi strādājam arī savas valsts interesēs. Kad mēs dzīvojam, lai nodotu savus vislielākos dārgumus nākamajām paaudzēm - valsti, valodu, brīvību - pēc iespējas labākā stāvoklī.

    M: Nacionālisms ir ideju kopums jeb ideoloģija, kas vērsta uz pamatnācijas dominanti valsts, kuras teritoriju tā apdzīvo, dzīvē. Šai ideoloģijai ir īpaša loma nācijai būtisku pārmaiņu laikā, jo nācija ap šo ideju var konsolidēties kopīgu mērķu sasniegšanai. Šobrīd esam šādu pārmaiņu priekšā, un tagad mūsu uzticība/neuzticība nacionālismam var būt par ieganstu mūsu veiksmēm/neveiksmēm.

    S: Manuprāt, tā ir pastāvēšana par savu tēvutēvu tradīcijām un ticību. Tas ir pienakums cīnīties, lai mani pēcnācēji varētu lepoties ar zināšanām, ko es viņiem būšu nodevis, un par zemi, kurā viņi dzīvo (Latviju). Lai viņi nenievātu, nenicinātu sava tēva mājas un netļautu to darīt citiem .

    Vai nacionālā pārliecība Tev ir ģimenē iegūta vai paša izkopta?

    A: Nacionālā parliecība manī ir tāpēc, ka mans tēvs ir karavīrs. Jau kopš bērnības esmu izjutis kaujiniecisku garu nacionālistiskos jautājumos. Tieši caur ģimenes skolu es, pirmkārt, esmu iemācījies mīlēt Latviju.

    M: Ģimenē man vecāki bieži ieminējās par „Ulmaņlaikiem", kad viss bija daudz labāk. Tomēr neteiktu, ka šāda retrospekcija par Latviju būtu manas pārliecības stūrakmens. Manas nacionālās jūtas ierosināja rakstnieks, publicists Uldis Ģērmanis ar savu grāmatu „Latviešu tautas piedzīvojumi". Tā manī izraisīja dažādas izjūtas, bet pats galvenais - tā ierosināja mani turpmāk interesēties par vēsturi. Jāpiebilst, ka man radās pretrunas par faktu, ka latviešu vēsture bijusi cildenuma un varonības pilna, bet sabiedrība rāda pilnīgi pretējas tendences. Protams, ir daudz diskutējamu tēmu, tomēr uzskatu, ka vēsture ir jamācās līdzīgi kā to rakstījis U. Ģērmanis savā grāmatā - tai jābūt stāstam (varbūt pat mītam), tajā jābūt varoņiem, kam ticēt, jo mūsdienu sabiedrība ir pietiekami apsēsta ar cinismu. Mums vajag ieraudzīt ideālus pēc kuriem tiekties.

    S: Kā jau vairumam no mums - gan iegūta , gan izkopta.

    Pastāsti, lūdzu kā izpaužas Tava darbība Klubā?

    A: Tā kā Limbažos LNK nodaļa ir tikai pāris mēnešus un vairumu darba roku vēl neesam ieguvuši, konkrēta organizācijas struktūra mums vēl nav iedibināta. Šobrīd, tuvojoties kādam pasākumam vai akcijai, visi metamies uz vienu roku, tāpēc mans nodaļas vadītāja uzdevums ir visu šo darbību pārraudzīt, meklēt jaunas iespējas darbībai, koordinēt biedrus un, protams, pašam aktīvi līdzdarboties mērķu sasniegšanai un plānu izpildei.

    M: Kā jau minēju, kopš pagājušā gada aprīļa Talsos ir izveidojusies LNK nodaļa. Šis gads mums ir bijis spraigs un bagāts ar dažādiem pasākumiem un akcijām. Esam izveidojuši labu sadarbību ar dažādām organizācijām Talsos - Tēvzemes Daugavas Vanagu, Represēto apvienības un Nacionālo karavīru biedrības nodaļām, Jauniešu klubu „Vieno Viens". Šobrīd akcijas „Esi vēl dzīvs, jaunieti?!" ietvaros katru sestdienu vadu vēstures stundas Talsu jauniešiem. Bijušas arī lekcijas skolās par nacionālismu, kas jau portālā agrāk ir minēts. Šī gada laikā esam pieminējuši visus svarīgākos notikumus Latvijas vēsturē, tajā skaitā maz pieminēto Latvijas okupācijas dienu 17. jūnijā. Rīkojām piemiņas gājienu leģionāriem 16. martā. Starp citiem mūsu kultūras pasākumiem ir atzīmētas arī latviešu tradicionālās gadskārtas plašākā interesentu lokā Jēkabos-Annās un Miķeļdienā. Vasarā rīkojām protesta akcijas par Talsu slimnīcas saglabāšanu, kas arī vainagojās ar daļējiem panākumiem - slimnīca darbojas, bet tā ir apvienota ar Ventspils slimnīcu. Par savu galveno mērķi uzskatām pēc iespējas plašāku talsinieku nacionālās pārliecības stiprināšanu.

    S: Es esmu LNK Liepājas nodaļas pārstāvis. LNK nodaļas viens no iespaidīgākajiem darbiem ir Lielās dienas svinības. Mēs esam sadraudzējušies ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem, kam mūsu palīdzība ir kā Džokers pokerā! Kā piemēru varu saukt mums jau tuvus draugus "Optimistu pulks" , "Atštaukas", "Visu Latvijai" Liepājas nodaļa, "Rikošets" , kā arī citi ļoti mērķtiecīgi cilvēki.

    Kā Tu redzi Latvijas un latviešu nākotni? Kas, Tavuprāt,   šobrīd būtu svarīgākais darāmais mums, kā tautiski noskaņotiem?

    A: Latvijai un latviešiem nākotne ir! Pat tad, kad latvieši simtiem gadu dzīvoja zem vācu muižniecības sloga, mēs kā tauta nepadevāmies. Kāpēc lai mēs to darītu tagad? Mums ir pasaulei jāparāda, kas mēs tādi esam! Mēs - tautiski noskaņotie - saviem politiski un nacionālistiski aizmigušajiem brāļiem un māsām pie ausīm varam zvanīt zvanus un dārdināt artilērijas zalves, jo ir pienācis pēdējais laiks mosties un kaut tautas pretinieku.

    M: Latvijai ir NĀKOTNE tikai tad, ja tā kļūst par latviešu valsti. Uzskatu, ka latvieši nav izdarījuši visu iespējamo savā pasaules misijā. Mums pārāk maz bijis laika - lai gan arī tas nav bijis šķērslis, tam, piemēram, ka latviešu kultūra varēja iziet simts gados visus attīstības posmus, kas pasaulē bija tūkstoš  gadu laikā. Mēs,  latvieši, pagājušā gadsimta sākumā  pierādījām, ka arī mēs varam dot mūsu īpašo, atšķirīgo pieskārienu pasaules vēstures, kultūras un ideju veidošanā. Tomēr mēs neesam izdarījuši visu, ko esam varējuši. Daudzkas ir palicis nepateikts un nepadarīts, bet tam acīmredzot mums vēl ir jākrāj spēki. Latvijai ir jākļūst par vietu, kur cilvēks spēj būt garā brīvs, kur individuālā Brīvība nav pretrunā ar kolektīvo. Kur Brīvība ir kas daudz vairāk par pseidotoleranci. Kur cilvēks atkal spēs saprast, kas ir cilvēks. Mūsu uzdevums ir norādīt cilvēkiem uz šo misiju, uz viņu atmodināšanu no laterģiskā miega, kurā tie iegrimuši dažādu svešu mācību iespaidā.

    S: Manuprāt šobrīd tautai svarīgākais būtu beigt gausties, runāt un redzēt tikai sliktu. Jābeidz uzsvērt problēmas, jo ir laiks sākt piedāvāt savus risinājumus. Latvijai ir nākotne un būs nākotne, kamēr  būs  nacionāli domājoši cilvēki.

    Varbūt ir vēl kaut kas, ko Tu vēlētos teikt/vēlēt mūsu biedriem un pārējiem latviešiem?

    A:        " Ja Latvietī katrā būs Lāčplēša gars,
                tad dzimteni nemīdīs naidnieku bars... "

    M: Vēlētos ieteikt Raiņa lugu „Spēlēju, dancoju". Tajā dzejnieks ir ļoti skaidri raksturojis mūsu divus attīstības scenārijus - uz jaunradi, kopīgās tautas dvēseles atrašanu virzošais spēks, kas spēj pašuzupurēties kopīgā ideālā vārdā, un samiernieciski mietpilsonisko un stagnējošo spēku. Tā ir un paliek mūsu izvēle - to mums nevar atņemt. Mērķis jau pa lielam mums latviešiem ir viens, bet mūsu redzeslaukam jābūt pietiekami plašam, lai saprastu, ka mēs šeit esam, lai ziedotos, jo „Gūt var dodot, gūt var ņemot. Dodot gūtais neatņemams" , kā teicais spēlmanis Tots.

    S: Lai sasniegtu savus mērķus vajag domāt pozitīvi. Jo ir izpētīts, ka 90% no tā, par ko mēs uztraucamies, nekad nenotiek. Tas nozīmē, ka mūsu negatīvajam bažām ir apmēram 10% iespēju piepildīties. Ja tā ir tiesa, vai nav iespējams, ka būt pozitīviem ir labāk nekā būt negatīviem? Padomājiet par savu dzīvi! ES gandrīz pilnīgi droši varu apgalvot, ka lielākā daļa no tā, par ko jūs uztraucaties, gandrīz nekad nenotiek. Iesaku domāt pozitīvi un pašiem veidot savu dzīvi labāku!

    Domu apkopojumu veica Anna Palelione

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (8)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook