Attēlā: Gustavs Celmiņš

1899. gada 1. aprīlī pasaulē nāca vīrs, kura uzskati un darbība atstāja paliekošu iespaidu Latvijas vēsturē. Šo vīru vairāk pazīstam kā politiskās partijas «Pērkonkrusts» veidotāju un vadītāju. Retāk viņš zināms kā filozofijas zinātņu kandidāts un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Gustavs Celmiņš. Leitnants Gustavs Celmiņš Lāčplēša ordeni saņēma par veiksmīgu lielinieku uzbrukuma atsišanu 1919. gada 4. martā, dodot iespēju Oskara Kalpaka vadītajiem spēkiem sagatavoties cīņai.

1920. - 1921. gadā Celmiņš strādāja par Latvijas militārā atašeja palīgu Varšavā un Viļņā.
No 1922. līdz 1924. gadam strādājis Kara ministrijā kā virsnieks valodnieks.
No 1925. līdz 1927. gadam strādājis par ārlietu ministra sekretāru.
No 1928. līdz 1930. gadam bijis Rīgas apdrošināšanas sabiedrības nodaļas vadītājs.
No 1930. līdz 1932. gadam strādājis Finanšu ministrijā par revidentu un saimniecības departamenta vicedirektoru. 1932. gadā kļuvis par namu pārvaldnieku.
Bijis sakaru vada komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā no 1929. gada. No 1931. līdz 1933. gadam pildījis aizsargu rotas komandiera pienākumus.
Bijis kopvedis Latvju Nacionālajā klubā divdesmitajos gados.
1932. gadā kopā ar domubiedriem izveido apvienību «Ugunskrusts», kas 1933. gadā pārtop par apvienību «Pērkonkrusts».
Pēc Ulmaņa apvērsuma apcietināts kā politisks oponents. 1937. gadā, pēc ieslodzījuma termiņa beigām, izsūtīts no Latvijas.
1939. gadā piedalās Somijas karā ar PSRS kā virspavēlnieka adjutants.
Kopā ar Vācijas karaspēku atgriezies Latvijā 1941. gadā. Atjaunojis «Pērkonkrusta» darbību. Vācu okupācijas vara organizāciju slēdza. Turpinājis darboties vācu dibinātajā pašpārvaldē, vienlaikus izdodot nelegālus, pret vāciešiem vērstus laikrakstus.
Par darbošanos pretošanās kustībā 1944. gadā ieslodzīts koncentrācijas nometnē, kur arī sagaidījis Otrā pasaules kara beigas. Pēc kara dzīvojis Itālijā, pēdējos mūža gadus ASV. Strādājis par pasniedzēju Sanantonio Sv. Marijas universitātē.
Miris 1968. gada 10. aprīlī.
Tāds ir latviešu tautas un valsts patriota Gustava Celmiņa dzīves gājums, kura mūžu caurstrāvo darbs savas tautas un zemes labā. Viņa darbība noteikti nebija nekļūdīga, bet stāvokļa izpratne un tieksme pēc latviešu brīvības pelna visdziļāko cieņu.
Šodien Celmiņa vadītā «Pērkonkrusta» idejas un nosaukums krietni pavazāts. Bet, kā sacījis viens no latviešu nacionālisma idejas celmlaužiem A. Bergs, saule nav vainīga, ka tā atspīd arī pelķē, tāpat arī neviena liela ideja nav vainojama, ka to izmanto necienīgi ļaudis!