Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Arī krīzē vari būt laimīgs...
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2009-01-25

    Arī krīzē vari būt laimīgs...

    Jēdziens "krīze" pēdējo mēnešu laikā ir visur - medijos, privātajās sarunās, domās un nākotnes plānos. To vien dzird, kā tam samazināts un šim samazināts, to vairs nevar atļauties un šito vairs nevarēs. Potenciālie vecāki pat diskutē, vai tagad krīzes apstākļos var atļauties bērnu un daudzi secina, ka noteikti nevar. Tas nekas, ka laiks iet, bet garantijas, ka pēc pāris gadiem apstākļi būs labāki, patiesībā nav.

     

    Turklāt, savdabīgi, ka "krīze" mums ir galvenokārt materiāla un finansiāla, kas medijos un cilvēku prātos "uzplaukusi" apmēram pēdējos pāris mēnešos. Tajā pašā laikā jau daudzus gadus esošā "garīgā krīze", ko tik labi varam novērot mūsu medijos, liekas, ir kas otršķirīgs, kas nevienu tā īpaši nesatrauc. Lai gan tieši šī garīgā krīze ir materiālās krīzes pamats.

    Man šķiet, ka mēs ikdienā esam aizmirsuši par tādu lietu, kā - pieticība. Piemēram, kas ir visvairāk lasītais žurnāls Latvijā? Privātā dzīve. Un, pašķirstot šo žurnālu, mums rodas ilūzija, ka visi visapkārt dzīvo materiāli labi nodrošināti un ka tas arī ir dzīves pamats. Tas nekas, ka vidusmēra latvietis nevarētu nosaukt nevienu mūsdienu Eiropas filozofu vai rakstnieku. Galvenais, ka mēs labi orientējamies Holivudas zvaigžņu privātās dzīves niansēs.

    Iespējams, ka tieši pieticības un savu iespēju apzināšanās trūkums ir viens no galvenajiem krīzes rašanās iemesliem. Mums gribas visu uzreiz un tieši tagad. Mums vienlaikus! gribas labu un labi apmaksātu darbu, labu izglītību, labu ģimeni, labus draugus, labi iekārtotu un izremontētu privātmāju vai dzīvokli, labu un jaunu mašīnu, labus un ekskluzīvus ceļojumus, jaunas un stilīgas drēbes katru sezonu, stilīgus vaļaspriekus un dārgas izklaides. Protams, protams. Tas ir tikai saprotami un laikam jau tas nav nekas nosodāms. Bet - tā nekad nenotiek. Lai cik tas arī nebūtu sāpīgi. Un jo ātrāk cilvēks to saprot un pieņem to kā savas dzīves normu, jo viņam pašam vieglāk.

    Kā tautasdziesmā teikts -
    Pamazām es dzīvoju,
    Pamazām Dievs palīdz,
    Pamazām bite nesa
    Pa vienam ziediņam.
     
    Tā vien liekas, ka cilvēki šajā materiālās krīzes jezgā ir aizmirsuši par ko daudz būtiskāku, par to, kas tad ir mūsu dzīves pamats. Un tā noteikti nav nauda.
    Pēdējā laika personiskie notikumi man atkal liek izdarīt secinājumu, ka arī krīzes apstākļos mēs varam būt laimīgi.
    Laimīgi tāpēc, ka esam veseli!
    Laimīgi tāpēc, ka mums ir ģimene!
    Laimīgi tāpēc, ka mums ir saprāts, skaidra apziņa un spējas darboties.
    Galu beigās - laimīgi tāpēc, ka mēs esam DZĪVI!

    Un tā ir bagātība, ko nevar nopirkt, bet var tik viegli pazaudēt.

    Un te jāaizdomājas par vienu no cilvēka dzīves lielākajām traģēdijām - to, kas mums pieder (tai skaitā arī savu dzīvību), mēs novērtējam tikai tajā brīdī, kad tas mums jau ir zudis. Un ir pilnīgi vienalga, cik daudz reižu ir "malta" šī patiesība, tik un tā mēs mācāmies tikai no savām nevis citu kļūdām.



    Ievietotāja profils | Komentāri (4)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook