Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Varoņi, nodevēji, cilvēki?
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2010-02-19

    Varoņi, nodevēji, cilvēki?

    Visos laikos ir bijuši latvieši, kas dažādu iemeslu dēļ ir pametuši savu valsti, lai dotos svešumā. Iemesli ir visdažādākie - nabadzība, karš, politiskā vajāšana u.c. Ja neskaita epizodiskus emigrācijas gadījumus jau XVII gadsimtā (kurzemnieki Tobago, hernhūtieši Amerikā), tad plaša un dokumentēta latviešu emigrācija sākās 19. gs. beigās. Gandrīz vienlaicīgi radās stabilas latviešu strādnieku kolonijas Amerikā (Bostonā 1888.-1889.g.), Brazīlijā (1890.), vairākas zemnieku kolonijas Sibīrijā (1893-1900).

    Latviešu emigrācijas viļņus un peripetijas noteikušas XX gs. norises. Latviešu emigrācijas ģeogrāfija ir ļoti plaša. Lielākās latviešu kolonijas ir atradušās/ atrodas Amerikā, Kanādā, Krievijā, Vācijā, Anglijā. Latīņamerikā lielākā kolonija radās Brazīlijā (baptisti-lauksaimnieki), bet Bolīvijā, Čīlē, Venecuēlā un citur nokļuvuši Otrā pasaules kara bēgļi. Mazskaitlīgas grupas vai ģimenes nonāca arī Manžūrijā, Ķīnā, Nepālā, Siamā, tāpat arī Āfrikā.

    1863. gadā sākās pirmā latviešu emigrācija no Kurzemes uz Krieviju - Sanktpēterburgu, kur šajos gados ieradās tūkstoši gandrīz pilnīgi nabadzīgi latviešu zemnieki. Šīs izceļošanas viens no veicinātājiem bija arī Krišjānis Valdemārs.
    1865. gadā no Kurzemes uz Novgorodas guberņu vēlējās doties 1975 zemnieki, visvairāk 1726 jeb 58% no visiem izceļot gribētājiem bija no Ventspils apriņķa. Nozīmīgs psiholoģiskais faktors, kas veicināja kurzemnieku izceļošanu, bija vēlēšanās nonākt Valdemāra gādībā.
    Pēc 1905. gada kolonistu skaitam piepulcējās izsūtītie vai emigrējušie revolūcijas dalībnieki. Līdz 1914. gadam Krievijā bija izveidojušās apmēram 600 lielākas un mazākas latviešu kolonijas.
    Izbraukušo latviešu skaits XX gs. svārstās starp 200-300 tūkstošiem. Masveidības kalngalu veidoja Pirmā pasaules kara bēgļi un evakuētie, taču to lielākā daļa atgriezās Latvijā. Rietumos pirms Otrā pasaules kara varēja būt saglabājušies ap 45 tūkstoši latviešu. Tad sekoja plašā došanās trimdā 1944. gadā, kā dēļ ap 200 tūkstoši trimdinieku tika izkaisīti 20 valstīs visos kontinentos.
    XI gs labākas dzīves meklējumos latvieši lielākoties emigrējuši uz Lielbritāniju un Īrīju. Kopumā Īrijā varētu būt ap 30000-50000 Latvijas iedzīvotāju (nelatvieši nav atdalīti).

    Kā jau minēts, iemesli emigrācijai ir visdažādākie, taču jautājums, kuram vajadzētu pievērst vislielāko vērību - vai kaut viens no tiem tiešām attaisno savas dzimtās zemes, vecāku, radinieku kapa vietu aizmiršanu un atstāšanu nebūtībā?
    Pēc Otrā pasaules kara latvieši emigrēja uz Rietumiem. Vai izteikumi, ka trimdā tie centās un darīja visu, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, nav tikai tukšas runas, lai attaisnotu savu izvēli doties prom? Jā, viņi ir palīdzējuši jaunradītajai Latvijas Republikai un latviešiem šeit, taču vai viņu iespējamā un nepieciešamā atgriešanās nav vēl neatdots parāds? Un mūsdienās aizbraukušie?

    Edgars

    Redakcijas piebilde:: Mūsuprāt, vienīgais uz ko varam aicināt ārzemēs mītošos tautiešus, ir atgriezties Latvijā, kur viņu klatbūtne ir nepieciešama gan etniskā, gan saimnieciskā ziņā. Citus pārmetumus, kā vien par nelielo vēlmi atgriezties, mūsu pēckara emigrācijas tautieši ārzemēs nav pelnījuši.

    Pārmest tiem, kas mūsdienās devušies uz Rietumiem peļņas nolūkos, var tikai tad, ja tas nav bezizejas diktēts solis un vienīgais motīvs, lai atgrieztos Latvijā, ir saimnieciskā stāvokļa jūtams uzlabojums.


    Ievietotāja profils | Komentāri (23)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook