Gada sākums ir piemērots brīdis, lai apsvērtu, kas gaidāms un kas darāms. Šogad Latvijā paredzamas vairākas svarīgas norises un notikumi, kuŗu iznākumu varam ietekmēt un kuŗi noteiks, kā dzīvosim turpmākos gadus.

Viens no svarīgākiem jautājumiem, kas varētu būt ikviena prātā - kāds būs saimniecības stāvoklis. Vai krize beigsies un sāksim kārpīties ārā, vai nāks otrs sabrukuma vilnis? Viena lieta ir cilvēka paša mikrooikonomiskās izjūtas. Strādāju privātā uzņēmumā, kas saimniecības stāvokli jūt nepastarpināti un nekavējoties, un teikšu, ka pērngada sākums bija drūmāks.

Otra lieta ir mērāmi rādītāji. Tie ir visādi: ir tādi, kas tieši rāda saimniecības stāvokli (IKP); ir tādi, kas atpaliek (bezdarbs); ir tādi, kas apsteidz (nekustamais īpašums, birža, būvniecība, satiksme). Prognozēšanā svarīgi, lai rādītāji nebūtu atpaliekoši pēc būtības un lai būtu pietiekami bieži un savlaicīgi apkopoti. Uzmetot aci Centrālās statistikas pārvaldes un citiem datiem, iespaids ir, ka strauju krišanu pirmā pusgadā nomainījusi lēna lejupslīde, stabilizācija vai piesardzīga augšupeja otrā pusgadā. Tāpēc atļaujos prognozēt, ka šogad 3.ceturksnī varētu būt manāma atlabšana jau saimniecībā kopumā.

Un te iejaucas polītika: 2.oktobrī būs Saeimas vēlēšanas. Valdības un valsts finanču vadītājiem svarīgi, lai atlabšana tiešām 3.ceturksnī sākas, jo tad to varēs izsludināt par saviem nopelniem. Bet, ja nesākas? Tad iespējama mākslīga sastimulēšana un visu slikto ziņu atlikšana līdz 3.oktobrim - kā "Jaunais laiks" izrīkojās jau pērnās vēlēšanās.

Un, ja sākas? Tas radīs kārdinājumu citiem gāzt Dombrovski un Repši, lai paši tiktu viņu vietā dižoties pāva spalvām. Tāpēc valdības gāšana, kas visticamāk nestu jaunus draudus nācionālpolītiskā ziņā, vēstītu arī par gaidāmu saimniecības atlabšanu. Kas būtu gāzēji? Tautas partija. Izvērtējusi sakāvi vēlēšanās (2,0% Rīgas domē, 2,8% Eiroparlamentā), tā izeju redz ceturtā Šķēles atnākšanā, iekšējas opozīcijas tēlošanā un spriedzes vairošanā valdības iekšienē. TP kopā ar PCTVL, "Saskaņas centru" un LPP/LC ir vairākums Saeimā, un tā var gāzt valdību jebkuŗā brīdī. Ticamākais laiks ir februārī-maijā, jo valdības krizei vajag kaut īsu priekšspēli un valdības gāzēji gribēs arī kādu brīdi valdīt. Jaunas valdības tapšanas varbūtība manās acīs ir maķenīt lielāka par pusi - drīzāk jā. Kādas nelietības tāda valdība pagūtu sastrādāt, šobrīd grūti precīzi noteikt.

Visbeidzot pašas vēlēšanas. Rīgas domes vēlēšanu iznākumi likuši latviešu partijām sarosīties uz apvienību veidošanas pusi, tomēr patlaban atturētos pareģot, kādi saraksti tiks iesniegti un - jo vairāk - kādi būs vēlēšanu iznākumi. Tomēr skaidrs, ka tie noteiks Latvijas sabiedriski polītisko strāvu spēku samēru un Latvijas virzību turpmākos gadus. Turklāt jāņem vērā, ka seko trīs gadi bez vēlēšanām. Tas dod iespēju pie varas tikušiem darīt nepopulāras lietas - kā labas, tā sliktas. Iepriekšējo tādu reizi kosmopolīti un oligarchi izmantoja Abrenes nodevībai.

Kas tādos apstākļos darāms nācionālistiem? Izcīnāmas iespējami labas pozīcijas nākamā Saeimā, lai varētu iespējami labi aizstāvēt latviešu intereses. Kā to izdarīt? Svarīgākais - vienotība: lai visi vērā ņemamie nācionālie spēki būtu apkopoti vienā dūrē, lai būtu vienots nācionālais bloks, lai neatkārtotos Rīgas domes vēlēšanas un nezustu balsis skaldīšanās pēc. Likmes ir pārāk augstas. Mana balss pērn zuda, un kopš tā laika esmu centies, lai mana partija tādas kļūdas vairs nepieļautu. Ar gandarījumu varu teikt, ka šobrīd tēvzemniekos redzu atbalstu kopīgam startam ar "Visu Latvijai!". Vēl vairāk, arī ar citām partijām, kas varbūt nav tik latviskas, bet kam būtu pieņemams nācionālisms un kopīgi saraksti ar VL!.

Bet vai tādas ir? Atsevišķi nācionāli polītiķi ir Zaļo un zemnieku savienībā, kas pēdējos gados ir flirtējusi ar vislatviešiem un tēvzemniekiem. Tomēr tagad ZZS no ciešākas sadarbības atteikusies, jo jūtas pietiekami stipra tāpat un bīstas no iekšējiem sāncenšiem, turklāt tādiem, kas nebūtu saitē pie hūtes pieķēdēti.

Ideoloģiski tuvākā būtu Pilsoniskā savienība, kur ir arī daudz latviskas pārliecības biedru. Taču tā izvēlējusies "Vienotību" ar "Jauno laiku", Sabiedrību citai polītikai un Ēlertes grupējumu, kuŗi stāv kosmopolītisma pozīcijās. Pat neņemot vērā iespējamas pasaules uzskata domstarpības, ja "Vienotībā" būtu TB/LNNK un VL!, domāju, ka tik tālu nemaz netiks: ar nācionālistiem, nācionālradikāļiem un ekstrēmistiem "Vienotībai" nebūs pa ceļam. Bet kā paliek ar tiem latviskas pārliecības biedriem Pilsoniskā savienībā? Prognozēju, ka viņiem šogad var būt jāizšķiŗas - atmest nācionālismu kā polītikas pamatu vai šķirties no "Vienotības" ar labu. Pieļauju, ka vairākums izvēlēsies nācionālismu paglabāt siltā un pūkainā atvilktnē, kur tas nevienam netraucē un kur to var kvasa vakaros izvilkt laukā un izrādīt uzticamiem draugiem kā dzimtas dārgumu. Minētais gan nekādi nenozīmē, ka nevēlos tēvzemnieku un vislatviešu sadarbības ar Pilsonisko savienību un citām partijām. Gluži otrādi, vēlos, kaut būtu kļūdījies, kaut "Vienotībai" būtu pieņemams nācionālisms, kaut tiktu izveidota plaša un latviska polītiska apvienība. Dzīvosim, redzēsim.

Otrs nozīmīgākais nācionālistu uzdevums šogad ir vairot sabiedrības izpratni, ka svarīgākais jautājums ir nācionālais: krizes nāk un iet, bet nācionālais jautājums paliek - un paliks, līdz kāda tauta nekļūs par drošu un neapdraudētu vairākumu Latvijā (vismaz 75% iedzīvotāju). Mēs uzvarēsim, ja iespējami daudz latviešu 2.oktobrī partijas vērtēs pēc tā, cik lielā mērā tās aizstāvēs viņu, latviešu intereses. Tādā ziņā lielisks ir ierosinājums ieviest Satversmē principu "valsts skolā - valsts valodā". Tas ir vienkāršs, viegli saprotams un attiecas uz ļoti svarīgu Latvijas kā nācionālas valsts aspektu. Tas liek padomāt par Latviju un latviskumu un parakstu vākšanas gaitā spiedīs partijas atklāt, vai tās ir latviskas Latvijas pusē. Lai vairotu priekšlikuma pieņemšanas izredzes un apliecinātu nācionālo spēku vienotību, ir svarīgi, ka ierosinājums nepaliek vienas partijas lieta, ka tā autori nenorobežojas no citiem lietas atbalstītājiem un tie savukārt nepaliek malā tādēļ, ka nav lietu ierosinājuši paši.

Gads būs grūts un interesants, un šoreiz tiešām cāļus varēs skaitīt rudenī. Un šoreiz ir iespēja ne tikai skaitīt, bet arī ietekmēt, cik un kas izšķilsies.