Un tā viņi tur dzīvojas Brīvības ielas vidū. Ar savu apņēmību, izturību, mērķiem. Lai gan pamatā protestētāju prasības neiziet ārpus naudas maciņa/materiālās labklājības ierastajiem protestu rāmjiem, tomēr šī akcija ir sava veida pavērsiens. Sniegā ieputinātās teltis un cilvēki ir simbolisks atgādinājums un aicinājums mums visiem. Atgādinājums par to, ka mērķu panākšanai ir vajadzīga neatlaidība, ka tikai ar aktīvu rīcību varam cerēt ko mainīt, aicinājums ziedot daļu sava laika,

ērtību un enerģijas, lai panāktu kopībai nepieciešamas pārmaiņas.

Es tiešām ceru, ka šo cilvēku piemērs iedvesmos! Protestiem ir jāvirzās jaunā gultnē; beidzot jāsāk runāt par problēmas saknēm - nacionālas domāšanas un tautas interešu aizstāvības trūkumu varas gaiteņos. Domāju, ka nākamo gadu LNK, kopā ar sabiedrotajiem, ievadīs ar kādu šādas ievirzes akciju. Laiks saprast, ka saimnieciskie lēmumi izriet no domāšanas veida.

Brīvības ielas komūnas svarīgums, manuprāt, ir nevis tajā, ka šādi būtu lielas cerības mainīt SVF ķīlnieka - Ministru kabineta - rīcību, bet gan tajā, ka tā ir kā protesta akcija pret tautas vienaldzīgo, bezpalīdzības pilno un neuzņēmīgo attieksmi pret savām nākotnes izredzēm. Uzmanīgākie nogaida un cer uz brīnumu, izmanīgākie kravā koferus ceļam uz Rietumiem. Un tikai neliela daļa ir gatavi cīnīties. Turklāt arī šī daļa ne tuvu nav vienota savā pasaules izpratnē un mērķu uzstādījumos.

Ir par ko padomāt; Kritisko masu jāsasniedz! Par katru cenu! Un iespējami drīz!

Manas muzikālās pārdomas -  "Brīvības ielas komūna" ŠEIT >>>

Jānis Sils