Zinātnieku grupa ierakstīja 30 franču un 30 vācu jaundzimušo raudas un izanalizēja to akustiskos raksturlielumus. Izrādījās, ka jau 2-5 dienas veci zīdaiņi raud dažādi: franču bērniem tonis kliedziena beigās paaugstinās, bet vācu - pazeminās. Standarta melodiskās kontūras šajās valodās ir veidotas tieši tā: franču valodā toņa augstums intonācijas vienības beigās paaugstinās, bet vācu valodā - krītas. Visdrīzāk bērni spēju atkārtot dzimtās valodas melodiskās īpašības iegūst vēl pirms dzimšanas.

Pētnieki ierakstīja 30 franču bērnu raudāšanu (vecumā no divām līdz piecām dienām, ar vidējo vecumu 3,1 dienas) un 30 vācu bērnu raudāšanu (no trim līdz piecām dienām, vidējais vecums 3,8 dienas). Visi bērni bija veseli un nāca ģimenēm ar vienu valodu. Tika ierakstītas raudas, kas skanēja parastajā bērna saskarsmē ar māti (pirms barošanas, nomainot paklājiņu utt., taču ne asu sāpju gadījumā). Ieraksta ilgums bija no 3 līdz 10 minūtēm, un pavisam tika ierakstīti 2500 kliedzieni.

Autori uzskata, ka mazuļi dzimto valodu apgūst jau pirms dzimšanas, kaut gan viņi nevar pilnībā izslēgt varbūtību, ka tas notiek pirmajās 2-5 dzīves dienās. Jebkurā gadījumā šī ir visagrāk fiksētā dzimtās valodas (jeb precīzāk - bērna mātes valodas) fonētisko īpašību imitācija. Tādas imitācijas mērķis acīmredzot ir pievērst mātes uzmanību, nodibināt ar viņu ciešāku saikni.
Segmentīvās valodas vienības (atsevišķas skaņas) bērns tādā vecumā atdarināt vēl neprot (un var to sākt tikai 12 nedēļu vecumā), jo to viņam neļauj neattīstītais artikulatīvais aparāts. Taču to, kā mainās mātes balss tonis, to gan viņš prot.
Ir izplatīts uzskats, ka jaundzimušais nevar apzināti kontrolēt prosodiskās kliedziena īpašības, bet galvenā toņa frekvence ir atkarīga tikai zemsaišu spiediena svārstībām ieelpas-izelpas laikā. Pēc autoru domām, tā nav.
Ja kliedzienu īpašības būtu atkarīgas tikai no elpošanas cikla, tad visiem kliedzieniem bez izņēmuma būtu raksturīgs krītošs kontūrs. Kliegt var tikai izelpā, bet izelpā zemsaišu spiediens strauji krītas. Krītoties zemsaišu spiedienam ir mazākas iespējas kontrolēt kliedzienai īpašības. Taču to var kompensēt ar balsenes muskuļu iesaistīšanu, ko acīmredzot dara franču mazuļi, kliedzina beigās paaugstinot gan toni, gan intensitāti.
Tādējādi izrādās, ka kliedziens - tā ir sarežģīta un labi koordinēta elpošanas trakta un balsenes darbība, kas faktiski ir pirmā dzimtās valodas apgūšanas demonstrācija.

Avots: portāls Atklājumi