Redzot, cik programmatiski tiek rīkoti grautiņi Latvijā un Lietuvā, nerodas šaubas par vienotu scenāriju.

Atbilde uz jautājumu, par to, kam tas ir izdevīgi, mūs pietuvinātu arī skaidrībai par šo grautiņu režisoru.

Tautas neapmierinātība, pārsvarā ar ekonomiskajiem apstākļiem, ir fons, izejmateriāls šo nemieru organizēšanai, tas pilnīgi noteikti nav galvenais grautiņu cēlonis.

Bet kam tad pašreiz notiekošais ir izdevīgi? Pirmkārt, šobrīd spēcīgākajiem politiskajiem spēkiem – Saskaņas centram, kurš ir sasniedzis sava reitinga maksimumu. Otrkārt, Tautas partijai, kura panākot pirmstermiņa vēlēšanas var cerēt uz labākiem rezultātiem, nekā tad, ja vēlēšanas notiktu tām paredzētajā laikā.

Treškārt, Krievijai, kuras ārpolitiskās tieksmes vienmēr ir bijušas vērstas uz kaimiņvalstu kontroli un ietekmes atgūšanu bijušās PSRS un tās satelītvalstīs. Krievijai šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties pirms ieslīgšanas krīzē, kas pēc ekonomistu vērtējuma skars Krieviju pēc aptuveni gada un būs daudz dziļāka par krīzi Latvijā.

Vai ir saskatāmas saiknes starp abām minētajām partijām un Krieviju? Šķiet, atbilde ir diezgan nepārprotama; TP –vadībā esošo personu biznesa sakari ar Krievijas aprindām, SC – te vispār komentēt ko būtu lieki. Pierādījumi? Jau pasen no TP izskanējušie priekšlikumi par SC iekļaušanu valdībā, Abrenes atdošana, gāzes uzņēmumu akcijas. TP un SC faktiski būtu uzlūkojami kā vienas krāsas dažādi pustoņi.

Vēl būtisks ir jautājums par Pabrika/Štokenberga bloku. Abi kungi ir ilggadēji TP biedri. SCP galvgaļa saistība ar Parex banku jau tika aplūkota rakstā „Kargina revolūcija?”. Līdz ar to pamatots ir jautājums par SCP kā TP projektu nebaltām dienām.

Gatavojoties nākamajām protesta akcijām, mums latviešiem vajadzētu nopietni pārdomāt taktiku, lai nepieļautu Krievijas specdienestu provokācijas. Uzskatu, ka šobrīd latviešu interesēs drīzāk būtu esošās saeimas un valdības turēšana īsā saitē ar protestu un citu aktivitāšu palīdzību, nekā tās atlaišana. Līdz nākamajām vēlēšanām vēl būtu laiks daudz kvalitatīvāk sagatavoties varas nomaiņai, kas šobrīd būtu vien formāla.