Nupat nācis klajā dokuments, kas apliecina nacionālistu iepriekš izteiktās prognozes - ja netiks mainīta līdzšinējā politika, ekonomiskā krīze var atkārtoties. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) sagatavotais konfidenciālais ziņojums, „Baltijas valstīm draud iespēja nokļūt atkārtotā parādu izraisītā ekonomikas krīzē, ja to valdībām neizdosies izstrādāt piemērotus taupības pasākumus, kas atbalsta to valūtu piesaisti eiro". Vēl interesantāks šis dokuments ir tāpēc, ka tajā pēc būtības ir atzīta valūtas piesaistes negatīvā ietekme uz Baltijas valstu ekonomiku.

„Latvija, Lietuva un Igaunija piedzīvoja smagāku ekonomikas lejupslīdi nekā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, jo cieša valūtu piesaiste eiro veicināja tā dēvēto aktīvu burbuļu veidošanos. Reģiona izmaiņas ir krietni asākas, nekā citās ES Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstīs, kas ļāvušas to valūtas kursiem svārstīties. Valūtu ciešā piesaiste eiro norāda, ka šīs valstis ir ievērojami zaudējušas savu konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstīm," teikts ECB dokumentā.

Šajā sakarā tomēr grūti izprotams ir ECB aicinājums „veikt pasākumus, kas atbalsta valūtu piesaisti eiro". To var skaidrot tikai ar Eiropas Savienības mērķi ieviest vienotu valūtu visās pavalstīs par katru cenu - tāpēc valūtas piesaistes politika tiek uzspiesta pat tad, ja tā ir nevēlama. No šejienes arī „aug kājas" t.s. „iekšējās devalvācijas" scenārijam - ekonomikas konkurētspēja tiek palielināta nevis mainot valūtas kursu (stabils kurss nepieciešams pārējai uz eiro), bet samazinot pieejamās naudas daudzumu, kas izraisa deflāciju, ekonomikas sašaurināšanos un algu kritumu. Rezultātā palielinās eksporta konkurētspēja (samazinās vietējās produkcijas izmaksas), bet par to tiek samaksāts ar vietējās saimnieciskās aprites iznīdēšanu (trūkst naudas).

Lai novērstu krīzes atkārtošanos nākotnē, ECB iesaka stingrāk ierobežot valdības tēriņus, tomēr jāšaubās, vai tas spētu novērst jaunu „burbuli" tad, kad Latvijas ekonomikā atkal sāks ieplūst investīciju un kredītu nauda (lielāka ietekme uz ekonomiku ir privātajam, nevis valdības sektoram). Vairums Rietumvalstu atzīst tirgus likumus ekonomikā, bet nez kāpēc negrib, ka Baltijas valstis tos attiecina uz valūtas kursu. Ja ekonomikā no ārienes ieplūst liels naudas apjoms, tad samazinās naudas vērtība (rodas inflācija), tāpēc arī vietējās valūtas cenai pret ārvalstu valūtām būtu jāsamazinās proporcionāli tās pirktspējas kritumam. Šādas kursa izmaiņas tad arī novērstu pārmērīgu kreditēšanos, jo būtu jāmaksā ne tikai ārvalstu valūtas aizņēmuma procenti, bet arī valūtas kursa izmaiņu tiesa.

Eiropas Savienības mērķis ieviest eiro visās pavalstīs var radīt jaunas problēmas nākotnē. Galu galā dažādām ekonomikām ir dažādas vajadzības...

Ivo Rubīns

(pēc www.delfi.lv materiāliem)