Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Reālistisks valodnieka skatījums valodas restaurēšanas jautājumā
    • BLOGS
    • 2009-12-04

    Reālistisks valodnieka skatījums valodas restaurēšanas jautājumā

    Noskatoties šo multfilmu, man atkal radās vēlme uzzināt kāda profesionāla valodnieka personīgo viedokli, viedokli nevis pēc formāta, bet viedokli pēc būtības, kā mums šobrīd būtu jāattiecas pret senāko rakstību, izrunu un visu, kas mākslīgi marristu ietekmē ticis izmainīts.

    Šeit citēšu pa draugam iegūtās atbildes uz maniem jautājumiem, kuri bija par to, vai var un vai vajag atjaunot iepriekšējo valodas rakstību un vārdu izrunu.

    „Manas pārdomas (nevis visu latviešu valodnieku, kaut lielos vilcienos, pieņemu, varētu kaut kas arī sakrist).

    Vispirms Tu vaicā - vai var ko no tā visa dabūt atpakaļ. Tīri teorētiski valodā var panākt jebko - kā teikts arī filmiņā. Nav jau lielas starpības, kurā virzienā to dara, varēt var. Bet tur jābūt milzīgam profesionālu redaktoru pulkam, kas klausa, ko viņiem kāds saka. Un jābūt arī tam kādam, kas pasaka. Tādēļ praktiski tas viss tomēr pietiekami sarežģīti. Bet atsevišķas lietas, īpaši rakstībā (to pašu oō un uo, piemēram), noteikti var mainīt - ja to nav pārāk daudz uzreiz (jābūt saprātīgam pārejas laikam un pēc tam vēl saprātīgam laikam, kurā dzīvot it kā mierīgi, pirms atkal nākamajām pārmaiņām). Ar dziļāk valodā iekšā esošām lietām (piemēram, salikto laika formu lietošanu pretstatā vienkāršajiem u. tml.) ir krietni grūtāk (un citādāk), bet arī ne neiespējami.

    Otrs - vai vajag.
    Pret ŗ esmu stipri skeptisks, domāju, ka nevajag. Filmā pieminētās lietas, kur tas it kā var radīt pārpratumus, ir gandrīz arī vienīgās, turklāt arī tajās no konteksta un situācijas taču vienmēr var saprast, kurā nozīmē vārds lietots. Turklāt, ja nemaldos, nemaz jau nebija tā, ka tad, kad r izņēma no rakstības, visi latvieši to būtu runājuši, liekas, ka jau tad tas bija runā sācis zust (bet varbūt arī maldos, šo lūdzu neuzskatīt par faktu). Visādā ziņā šobrīd ir pietiekami maz cilvēku, kas to vairs spējīgi izrunāt, un no kaut kā, kas ir tikai rakstībā, bet nav izrunā, tomēr īsti jēgas nebūtu, tas pat bojātu filmas sākumā minētās latviešu rakstības priekšrocības.
    Ar ch ir līdzīgi - arī domāju, ka nav vajadzības, jo runā to nešķir.
    Par oō un uo gan esmu drošs, ka to vajadzētu rakstībā apzīmēt atsevišķi, jo ir daudz situāciju, kurās normāls cilvēks vienkārši nevar zināt, kā vārds pareizi lasāms. Ja kāds sasparotos (kaut patiesībā īsti nezinu, kam ar to šobrīd būtu jānodarbojas), to arī varētu izdarīt. Starp citu - ir tāds stāsts, ka kaut kad jau gandrīz šāds noteikums esot pieņemts, bet komisijā bijis viens Ozols un, kad viņš apjautis, ka turpmāk būs Uozuols, pēkšņi bijis pret. Tā ka šoreiz jācenšas iztikt bez Ozoliem pie teikšanas.


    Par divskaņiem svešvārdos (paidagoģiju utt.)... Nezinu. Esmu no tās paaudzes, kas ir izaugusi bez tiem, tādēļ man tie, protams, arī liekas drusku dīvaini, ja ne gluži smieklīgi. Bet tā ir lieta, ko var darīt pakāpeniski - vispirms ar jauniem svešvārdiem, kas tiek darināti tagad no jauna, jo, kamēr tie vēl nav pierasti, runātājam ir vienalga, vai tur patskanis vai divskanis. Un kas tamlīdzīgs patiesībā arī tiek drusku jau darīts, atveidojot, piemēram, grieķu personvārdus un vietvārdus tuvāk oriģinālajai izrunai.


    Ar atsevišķu skaņu izrunu gan diemžēl nekā nevar padarīt - kā nu runājam, tā runājam, kaut arī tas vecais l, ko kādos ierakstos aktieru u. c. ļaužu runā vēl var dzirdēt, protams, ir smuks. Bet tā gan ir tik individuāla lieta, ka to ietekmēt no augšas ir tikpat kā neiespējami, tas vairāk vai mazāk notiek pats no sevis.


    Nu un par dažādajām formām, konstrukcijām utt., kur ir milzīga krievu valodas ietekme. Tikpat daudz līdzīgu tagad ir arī angļu valodas ietekmē radušos. Te ir tīri redaktoru un korektoru darbs. Ja literārie redaktori tiek algoti un ja viņi to visu izjūt kā ko svešu, ir brīnišķīgi, jo tā visa publiskajā valodas vidē kļūst mazāk. Ja šādu cilvēku nav (un avīzēs to pēdējā laikā kļūst arvien mazāk, cik ir dzirdēts), tad maz ticams, ka spēsim no tām visām kroplībām valodā izvairīties, jo skolā jau arī nevar iemācīt visu, turklāt - atkal, cik ir dzirdēts, ­- ar latviešu valodas mācīšanu vispār pēdējā laikā skolās iet uz grunti... Bet kopumā šī, tas ir, valodas kultūra, protams, ir lieta, kam būtu jāpievērš uzmanība."


    Ievietotāja profils | Komentāri (28)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook