Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai, kā zināms, patīk piemērot dažādus "Eiropas standartus". Ceru, ka ar laiku arī kaimiņvalsts Lietuva kļūs par šo "Eiropas standartu" paraugu Latvijai, jo pirms pāris dienām Lietuvas izglītības un zinātnes ministrs Gintars Steponavičs apstiprinājis etniskās kultūras izglītības stratēģiju,

kas paredz vispārizglītojošajās skolās veidot vienotu etniskās kultūras audzināšanas sistēmu, kura palīdzēs bērniem labāk izprast savas tautas saknes, mentalitāti, mutvārdu kultūras mantojumu, gadskārtu ieražas, tautas medicīnu, novadu vēsturi un īpatnības.

Programmā paredzēts, ka sākumklašu vispārējā izglītības programma tiks papildināta ar etnokultūras tēmām, bet 5. līdz 12.klašu skolēni etnokultūru varēs izraudzīties kā izvēles priekšmetu. Līdz pavasarim iecerēts izstrādāt etnokultūras programmas vecākajām klasēm.

Etnokultūru varēs izvēlēties arī kā vienu no neformālās izglītības virzieniem, bet profesionāli tehniskajās skolās domāts sekmēt seno tautas amatu mācīšanu. Tiks izstrādātas īpašas mācību grāmatas un arī mācību materiāli skolotājiem.

Paredzēts arī finansēt dažādus dzīvo tradīciju kopšanas pasākumus, atbalstīt etniskās kultūras kolektīvus un izveidot etniskās kultūras muzeju izglītības programmu interaktīvo karti.

Lietuvas valdība jau 2003.gadā apstiprināja valsts programmu, kas pavēra iespējas etniskās kultūras attīstībai. Socioloģiskie pētījumi liecina, ka tajās izglītības iestādēs, kurās tiek pievērsta pienācīga uzmanība etnokultūras izglītības kopšanai, bērniem veidojas lielāka interese par savām saknēm, savas zemes kultūru, skolēni augstāk vērtē dzimto zemi un mazāk noskaņoti emigrēt.

Latvijā arvien vēl cīnāmies par elementāru Latviešu vēstures mācīšanu kā atsevišķu priekšmetu nevis kā "starp citu" nodaļu pasaules vēstures ietvaros

Info: LETA--ELTA