To sakot mēs, gluži vienkārši, degradējam jēdziena izpratni. Jebkurai lietai, parādībai ir īpašības, pēc kurām mēs to varam atpazīt. Jebkuram mehānismam ir pielietošanas mērķis - iespējas, funkcijas, ko tas pilda. Tādas ir arī valstij; ārējā drošība, iekšējā kārtība, apstākļu radīšana saimnieciskajai labklājībai. Valsts mehānismam to jānodrošina ar likumdevēja, izpildu un tiesu varas palīdzību.

Ja kāds mehānisms ir ārēji līdzīgs, bet nepilda funkcijas, kuras mēģinām ar to īstenot, tad diez vai būsim gatavi to saukt atbilstošā vārdā. Starp spidometru un hronometru pastāv zināmāmas līdzības, bet tādēļ jau laiku nemērīsim kilometros.

Tā paša iemesla dēļ mēs nedrīkstam saukt lielāko politiskā biznesa pārstāvju (gan rietumu, gan austrumu, gan bijušo nomenklatūristu) sapulci par valdību un viņu izveidoto shēmu par valsti. Valsts ir mērķis, kurš mums vēl jāsasniedz. Mēs pamatīgi mānām sevi, ja viņu darbības un lēmumus savu šauro saimniecisko interešu vārdā , cenšamies uzdot par valstiskiem lēmumiem. Ja kariņu starp grupējumiem iztēlojamies par korupcijas apkarošanu. Tikpat nekonsekventi mēs esam, dēvējot mūsu visu verdzībā pārdošanas darījumu par starptautisko finanšu palīdzību un ES smalki aprēķinātās fondu programmas par labdarīgu atbalstu.

Ciešāk palūkojoties mēs saprotam, ka tie, kas piesegušies ar valsts varas atribūtiem patiesībā ir Latvijas valstiskuma nostiprināšanās pretinieki.

Šis ir ne vien smags, bet arī iespēju laiks. Iespēju laiks labas gribas tautiešiem atrast ceļu vienam pie otra, laiks iespējai notraukt putekļus no vērtībām un valsts mērķa definīcijas. Laiks iespējai apzināties, ka tikai un vienīgi tautas intereses ir atskaites punkts un mēraukla valsts pastāvēšanai. Kā tolaik, pirms nedaudz vairāk kā deviņdesmit gadiem, sanākt kopā, lai radītu savu valsti. Mums šodien ir vairāk, nekā mūsu ļaudīm toreiz. Tajā skaitā viņu iestaigātais ceļš, pieļautās kļūdas un izdarītie secinājumi. Ja to neizdarīsim mēs paši, tad jaunu versiju no mūsu cerībām un kūtruma veiksmīgi sashēmos tie paši, kam tauta ir vien elektorāts, darbaspēks un segmentēts patēriņa tirgus.

Jānis Sils