Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Viedoklis par latvietību
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2009-09-16

    Viedoklis par latvietību

    Jā, pilnīgi piekrītu ideālistiem, ka cilvēks materiālistu izpratnē ir tikai „vienkārša, ar saprātu apveltīta bioloģiska būtne”, kuras jūtu pasaule tiem šķiet tikai nenozīmīgas emocijas – „subjektīvas reakcijas uz kairinātājiem”. Protams, ka tik vienkāršots cilvēka redzējums var liecināt tikai par intelekta deficītu, vai tā ļaundabīgu izpausmi.

    Cilvēka teorētiskā un praktiskā nonivelēšana līdz robota statusam var būt pieņemama tikai racionāli kalkulējošiem globālistiem, kuriem sabiedrības etniskā struktūra un tās garīgās attīstības iespējas ir traucējošas.

    Bet etniskais dalījums ir dabas veidots – vienmēr tāds bijis un vienmēr tāds būs.
    Vēsturē praktizētā vardarbīgā un amorālā etnosu jaukšana pagātnē nevar kalpot garīgām būtnēm par objektīvu argumentu tās neierobežotai turpināšanai arī nākotnē. Pieņēmums „ja tas tā ir, tad tam tā jābūt”, ir absurds. Dzīvnieciskais nevar dominēt neierobežoti pār humāno cilvēka individuālajā attīstībā, - tāpat kā impēriju politiskie uzstādījumi nevar bezgalīgi dominēt pār dabiskiem (etniskajiem) procesiem visas cilvēces attīstībā.

    Patstāvīgi domājošiem jau etniskums ir aksioma, kas pierādījumus neprasa, bet globālo parazītu dezinformētajiem, kuriem galvās ir līriska „cilvēktiesību” un „vienotas ekonomiskās telpas” eiforija, - tāda etniskā attīstība šķiet vien novecojis aizspriedums...

    Vienkāršotais skatījums neņem vērā, ka katra cilvēka etniskā ģenēze (atšķirībā no garīgai attīstībai neperspektīvām būtnēm) notiek ne vien dabas „ārējo apstākļu” iespaidā, bet arī paša etnosa radītās kultūras, valodas, reliģijas un mentalitātes ekoloģijā.

    Arī latviskums radies dabiskā ekoloģiskā procesā un to (arī latvisku Latviju) spēj atjaunot un attīstīt tikai etniski naturalizējušies latvieši. Un ir ļoti svarīgi visiem, kas uzskata sevi par latviešiem, nonākt pie vienotas, - arī materiālistiem (kādu mums ir vairākums) pieejamas izpratnes par latvietības būtību; par latvietības tapšanu (etniskuma ģenēzi), kā dabisku un politiski nemaināmu procesu. Vienota izpratne par latvietību arī nepieciešama, lai fiktīvā internacionālisma un tuvredzīga biznesa apmātie spētu secināt, ka etniskums nav radies un nepastāv dēļ informācijas trūkuma par „svešo” un „citādo” un ka tas nav sveštautiešiem iemācāms - ne vispārējas izglītības skolās, ne speciālās naturalizācijas institūcijās. Sveštautiešiem latvietība iegūstama tikai dabiskas naturalizācijas (asimilācijas) procesā - latviešu etniskajā vidē un paaudžu pēctecībā. Un nekā citādāk...!

    Apejot šo dabiskās naturalizēšanās procesu, neviens sveštautietis – arī pats labticīgākais krievs, vācietis vai ķīnietis - kļūt par latvieti nevar. . .

    Un uz jautājumu, vai latvietība vispār var būt garīgi pievilcīga cittautiešiem, varam nešaubīgi atbildēt – nē, jo etniskuma garīgā pievilcība ir adekvāta etniskajā vidē gūtajai mentalitātei, kuras sveštautiešiem vienkārši nav un nevar būt. Viņu ekoloģijas process noritējis citā vidē un to mentālā mērķtiecība - „domāšanas veids, dzīves uztvere un emocionālā ievirze” (tautas gara pasaule) ir bijusi atšķirīga.

    Un, tāpat kā dzīvniekiem un augiem, - arī garīgai attīstībai perspektīvajām Homo sapiens sugas populācijām ir atšķirīga attīstības mērķtiecība.

    Un es ceru, ka te savs vārds (atklātības gaisotnē) būs sakāms gēnu inženieriem un bioķīmiķiem – jau 21. gadsimta iedzimtības atklājumu pētniekiem, kuri, ignorējot nepamatoto cilvēka atdalīšanu no dabas, uzdrošināsies pavēstīt pasaulei, ka garīgas būtnes apzīmējums cilvēkam ir visai nosacīts un ka cilvēki sev to piešķīruši „avansā”. Cilvēks, bez garīguma attīstības nosacījumiem, ir tikai garīgai attīstībai perspektīva būtne, kuras garīgums var arī neattīstīties (ja vien vēl garīgumu uzskatam par pozitīvu jēdzienu...)

    Cilvēku sugas dažādo populāciju daudzums un viņu attīstības apstākļu spektrs ir plašs un tajā ietvertās dzīvesveida atšķirības nevar būt etniskajā ģenēzē nenozīmīgas, jo tās visas iekļautas viņu ekoloģijā un garīgu būtņu dabiskā atlasē (pozitīvajā vai negatīvajā eigēnikā).

    Un arī mēs – latvieši turpināsim savu etnisko paaudžu pēctecību ar dabisku, ekoloģiski noteiktu mērķi - attīstīt savu latvisko (etnisko) kultūru, kas vēl satur daļu no senās baltu tautas garīgajām vērtībām, ieskaitot valodu. Mūsu senči nav piedzīvojuši mūsu ēras agresoru realizēto „tautu staigāšanu Eiropā”, - kā to „baudījuši” mūsu vēsturiskie okupanti. Mūsu populācija Eiropas Ziemeļos nav mainījusi savas etniskās ģenēzes vietu jau 4,5 tūkstoši gadu.

    Un pateicoties šim apstāklim, mēs esam viena no vecākajām etniskas attīstības tautām Ziemeļeiropā, - tāpat kā mūsu etniskie radinieki lietuvieši, vai somugru valodās runājošie ziemeļu kaimiņi.

    Un kādēļ gan lai mēs šodien savā valstī paklausītu ekspansīvu sveštautiešu un pašmāju kangaru demagoģijai un upurētu savu etniski tapušo valodu un kultūru globālas patērētāju sabiedrības „progresam”?

    Kā liecina prakse, tad pasaules tautu sajaukšanās nenovēršamība tiek propagandēta kā afēra, kas aizvieto brutālu agresiju - impēriju laicīga afēra, kas aizvieto aktīvo, morāli novecojušo agresijas izpausmi - karu (krustakarus). Varam teikt, ka tie ir tie paši vēži, tikai laicīgākā kulītē!

    Tautām nav tādas apstākļu radītas nolemtības... Tie ir salti meli – psiholoģiska diversija! Patiesā demokrātijā tauta pati veido savas eksistences apstākļus. Un brīvas izvēles apstākļos tautas nesajaucas. Viņas dabiskais, komunikācijas radītais sajaukums ar citām tautām ir minimāls un etniskajā ģenēzē nenozīmīgs.
    Šī vispārējas ksenofilijas „pīle” tiek pasniegta kā saistoša pasaules tautu komunikācijas un tehniskā progresa paātrinājumam, bet praksē arvien tiek izmantota impēriju globālai ekspansijai.

    Lai militāri un ekonomiski spēcīgie (fiziski - kā garīgi neperspektīvo - dzīvnieku vidē) „civilizētāk” spētu pieveikt vājākos, tie cenšas likvidēt pašu lielāko šķērsli savai ekspansijai – valstu nacionālo attīstību, - tautu nacionālo neatkarību.
    Bet, kā redzam, globālo materiālistu politiskā „elite” ir savos kalkulējumos dziļi kļūdījusies, jo etniskais šķērslis viņu ekspansijai ir radies dabiski un ar politisku afēru vai globalizētu reliģijas fikciju nav nojaucams.

    Arī latviešu etniskās integrētības izpausme – latviskums ir traucējošs viņu „brīvajam tirgum” Latvijas ekonomikā un politikā un tāpēc tā dez-integrēšanai nepieciešams tas pats destrukcijas instruments - etniskais sajaukums. Mūsu variantā - tā ir okupācijas seku saglabāšana un „politiskas nācijas” veidošana kopā ar krievvalodīgajiem.
    „Padomju” okupācija un tās ilgstoši nelikvidētās sekas ir radījušas īpašus apstākļus, kuri vairojuši etniski jaukto ģimeņu skaitu un vājinājuši viņu objektīvo attieksmi pret savu etniskumu un tā garīgajām vērtībām.

    Un mēs nedrīkstam pieļaut, ka vienkāršota un primitīva latviskuma izpratne, kas tautību vairs nevērtē kā saistošu tautai un kas dominē jaukto ģimeņu skatījumā, kļūtu par dominējošo arī visā mūsu sabiedrībā, - arī latviešu vidē.
    Un kam gan citam, ja ne mums – nacionālistiem, šī psiholoģiskā diversija un internacionālisma jēdziena falsifikācija mūsu Valstī ir jāpārtrauc ?!
    Būt etniski atšķirīgam – nenozīmē būt pārākam, bet tas dod iespēju nebūt globāli unificētam dzīvniekam (gojam) un nebūt sveša dzīvesveida „lētam darbaspēkam”.
    Būt etniski atšķirīgam – nozīmē tikai saglabāt iespēju garīgai būtnei attīstīt savu garīgumu.

    Gribu uzsvērt apstākli, ka mūsu senčus – noteiktā attīstības periodā, mēs nešaubīgi varam uzskatīt ne vien par garīgai attīstībai perspektīvām, bet arī pakļautām būtnēm, kuras naudu un varu nav uzskatījušas par līdzvērtīgām garīgumam. Par to varam pārliecināties mūsu tautasdziesmās un visā mūsu saglabātajā folklorā.
    Mūsu senči attīstījās ciešā saiknē ar dabu un viņu etniskās dievības sevī iemiesoja visu dabisko un garīgi tīro. Bet diemžēl - viņu garīgā attīstība, kas iekļāva sevī arī uzticēšanos līdzcilvēkiem, neļāva objektīvi saskatīt vēl citu, savai attīstībai paralēlo - parazitējošo attīstību. Tie uzticējās cittautiešiem kā līdzvērtīgiem, jo uzskatīja cilvēcību par cilvēkam raksturīgu un svētu. Bet, cerot uz līdzvērtību, viņi daudzkārt kļūdījās...
    Un viņu kļūdīšanās rezultātā, – lojālās attieksmes pret laicīgo parazītu slavēto „svešo” un „citādo” rezultātā – viņu brīvība tika zaudēta un latviešu garīgo vērtību ģenēze bija ilgstoši apturēta. Un šodien apstākļi nav mainījušies. Svešā reliģija un materiālistiskais dzīvesveids ir stimulējuši divkosību un melu prerogatīvu, kas svešajā dzīvesveidā ir perspektīvāka par ticību patiesības svētumam. Un lieki būtu sacīt, ka pastāvīga izdevīguma kalkulācija nepārtrauktā tirgū nevar attīstīt garīgumu, bet var saglabāt un paildzināt dzīvniecisko - „konkurētspēju”, kā to redzam suņu partnerībā pie kaula. „Atbrīvotāju” un „kultūras nesēju” politiskās inovācijas var tuvināt mūs materiālisma kultam ar zūdošu morāli un patērētāju instinktiem, bet tās nevar mūs tuvināt garīgai civilizācijai, uz kuru tiecās mūsu senči.

    Un tāpēc - nākotnē mēs vairs uz šī vēstures pārbaudītā „svešā” un „citādā” afēristu grābekļa kāpt nedrīkstam!

    Latviskai atmodai ir jānāk, pielāgošanās „reālpolitika” jāizbeidz un sava attīstība jāturpina dabiskā ekoloģiskā procesā – senču nacionālismā !
    Kā nacionālā neatkarība, tā sociālais taisnīgums ir latviešu mentalitātei tuvi un tāpēc arī reāli un politiski sasniedzami.

    Bins
    Visu Latvijai interneta portāla lietotājs


    Ievietotāja profils | Komentāri (2)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook