Krievijas valsts dome 9.septembrī pieņēma pirmajā lasījumā labojumus aizsardzības likumā, kas piešķir KF prezidentam tiesības nosūtīt bruņotos spēkus savu pilsoņu aizsardzībai ārzemēs.

Krievijas amatpersonas šo soli traktējušas kā nepieciešamību juridiski nostiprināt prezidenta pilnvaras, ja atkārtotos līdzīgi notikumi kā Gruzijā.

Tomēr šis solis izsaucis satraukumu arī citviet. Ukrainas prezidents tikai dažas minūtes pēc šī likumprojekta apstiprināšanas devis rīkojumu veikt pārbaudi visās Ukrainas karaspēka daļās, lai pārliecinātos par to kaujasspējām.

Nav noslēpums, ka Krievija joprojām uzlūko Krimas apgabalu Ukrainā kā savu stratēģisko interešu punktu, kurā turklāt mitinās ievērojams skaits Krievijas pilsoņu.

Ir vērojamas arī citas pazīmes, kas liek domāt, ka ukraiņu uztraukums nav nepamatots; pēdējā laikā Krimā aktivizējušās prokremliskās organizācijas, Ukraina tiek aizvien ciešāk saistīta ar Baltijas valstīm, runājot par "fašisma glorificēšanu", krievu valodā tiek izdotas grāmatas, kurās pamatota Ukrainas vēsturīskā piederība Krievijai un pat romāni, kuros aprakstīti tuvas nākotnes scenāriji par to, kā Ukrainas nacionālisti uzsāk vēršanos pret krieviem, kā rezultātā "varonīgā Krievijas armija" izcīna uzvarošas kaujas pret ukraiņiem.