Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Trīs balsis. Trešā
    • BLOGS
    • 2009-08-13

    Trīs balsis. Trešā

    Eiropas migrācijas karte. Autors: "Jāņa sēta"

    Veidodami savu dzīvi, dzīdamies pēc laimes un labuma, mēs reizi dažos gados izraugāmies piemērotākos valsts un novada pārstāvjus un katru dienu balsojam ar maku, kuŗas preces un pakalpojumus mums vajag. Taču tas nav viss. Mums ir vēl trešā balss - neuzkrītoša, bet nepārprotama. Tā ir balsošana ar kājām - proti, kur mēs izvēlamies dzīvot. Migrācijas intensitāte un virziens rāda, ko cilvēki atzīst par labu un cik lielā mērā ieguvums dzīves labumā atsveŗ pārcelšanās izmaksas.

    Kā ir pie mums, kur cilvēki izvēlas dzīvot Latvijā? Pilsētās vai laukos? Lielum liels vairākums gan nekur nepārceļas - ierastā dzīve tomēr pārāka par nezināmu nākotni un pārvākšanās raizēm. Arī es, piemēram, visu mūžu esmu dzīvojis vienā vietā un esmu visnotaļ apmierināts.

    Bet tomēr - uz kurieni cilvēki pārceļas? Izrādās - ne uz pilsētām, ne laukiem. Uz piepilsētām. Jo grūti pielīdzināt tādus ciemus kā Ķekava un Māŗupe Maļinovai un Goliševai. Virziens labi redzams pēc migrācijas saldo rajona mērogā, kas pērn pozitīvs bija vienīgi Jūŗmalā, Jelgavas rajonā, Ogres rajonā un - jo sevišķi - Rīgas rajonā. Atzīstu, piepilsētas privātmāja ir labākā dzīvesvieta arī manās acīs, turklāt ne tikai dzīves labuma, bet arī apziņas veidošanas ziņā - jo ieaudzina cieņu pret privātīpašumu, savstarpēju kaimiņu palīdzību un saimnieka apziņu.

    Te vietā gaisināt mītu par laukiem kā nebeidzamu un nepārspējamu latviskuma avotu. Pirmkārt, nekur nav teikts, ka latviskums iespējams tikai laukos. Otrkārt, dalījums laukos un pilsētās līdz ar piepilsētu uzplaukšanu kļūst arvien izplūdušāks. Latvieši balso ar kājām, un, ja būtu jāteic, kāds izskatās 21.gs. latviskums apdzīvotības ziņā, es ieteiktu apmeklēt Ķekavu, Saulkrastus un Siguldu.

    Ārējās migrācijas ziņā pieminamas divas lietas. Pirmkārt, krievi balso ar kājām, palikdami Latvijā. Tas rāda, cik melīga ir Kremļa brēkšana par viņu apspiešanu. Vēl tas rāda, ka Latvijas etnopolitika izteikti vērsta uz okupācijas seku nostiprināšanu, ne novēršanu: no visām valstīm, kas bija pakļautas pārkrievošanai, tikai Baltkrievija atkrievojas lēnāk par Latviju. Piemēram, 1989.g. Latvijā un Kirgīzijā bija līdzīgs pamattautas īpatsvars: attiecīgi 52,0% un 52,4%. Gadsimtu mijas tautskaitēs latviešu bija 57,8%, bet kirgīzu - 64,9%. Šogad latvieši ir 59,8% Latvijas iedzīvotāju, savukārt kirgīzi savā zemē jau 69,6%. Varētu iebilst, ka kirgīziem ir ievērojami augstāka dzimstība nekā krieviem, bet latviešiem - tik par kripatu. Labi, salīdzinām krievu skaitu, tik jāņem vērā, ka Kirgīzijā tiem ir augstāka dzimstība nekā Latvijā. Arī šis skaitlis abās zemēs 1989.g. bija līdzīgs: 906tk Latvijā un 917tk Kirgīzijā. Gadsimtu mijā Latvijā bija 703tk krievu, Kirgīzijā - 603tk. Šogad: 630tk Latvijā un 440tk Kirgīzijā. Lai ko varam teikt par Kirgīzijas režīmu, tomēr jāatzīst, ka tas darbojas pamattautas interesēs vairāk nekā Latvijas vartuŗi.

    Arī otra lieta par ārējo migrāciju labi zināma - ir, kas meklē labāku dzīvi Britu salās. Tāda balsošana ar kājām labi saskan ar mazāk daudzinātu faktu, ka lielum lielam vairumam no viņiem Latvija un latviskums ir pie kājas vai citas ķermeņa daļas, bet  tie, kam nav vienalga, noskaņoti pārsvarā pretlatviski.

    Balsot ar kājām var būt pēdējais, kas paliek pilsonim, kad brīva balsošana ar vēlēšanu zīmi un maku tiek liegta. Ne velti sociālismā ierobežo pilsoņu pārvietošanos un ir varena robežkontrole. Ne jau pret NATO spiegiem cīnās, bet - lai pašu pilsoņi nespētu ar kājām balsot. Pietiek tik atslābt, teiksim, pēckaŗa Vācijā, kur sākumā nav būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, un, vei, 3,5mln putniņu jau aizlaidušies uz pūstošiem Rietumiem. Pilnīgi vai siena apkārt Rietumberlīnei jāceļ!

    Tāpēc "Jāņa sētas" karšu apgāds Jaunā pasaules ģeografijas atlanta migrācijas kartēm fonā licis dzīves līmeni. Jo cilvēks par labāku dzīvi balso arī ar kājām.


    Ievietotāja profils | Komentāri (1)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook