Krievijas prezidents Medvedevs, runājot par krīzi, paziņojis, ka Krievijas ekonomikai draud strupceļš, jo tās ekonomika faktiski dzīvo no izejvielu eksporta, kam pasaules tirgū kritušās gan cenas, gan pieprasījums.

Krievijas ekonomikā 2010.gadā iespējams otrs krīzes vilnis, uzskata Krievijas ekonomikas attīstības ministra vietnieks Andrejs Kļepačs.

Ko tas varētu nozīmēt Latvijai? Diezgan droši varam prognozēt, ka Krievijas ārpolitika kļūs agresīvāka gan, lai parādītu savai tautai un starptautiskajai sabiedrībai Krievijas valdības spēku, gan novērstu domas no pašmāju problēmām. Tas nozīmē, ka, iespējams, jutīsim daudz lielāku spiedienu pilsonības, valodas un vēsturiskos jautājumos.

Ar Krieviju saistītie uzņēmumi gluži tāpat varētu piedzīvot lejupslīdi, līdzīgi kā 90. beigās.

Ir, diemžēl, arī vēl kāds aspekts, kas nav nemaz tik nereāls; Strauji pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, daļa Krievijas iedzīvotāju legāli/puslegāli/nelegāli var doties ekonomisko bēgļu gaitās uz rietumvalstīm. Lai gan arī tur šobrīd vērojama saimnieciskā lejupslīde, tomēr vidējais labklājības līmenis ir nesalīdzināmi augstāks. Šajā sakarā der atcerēties, ka Latvija ir Krievijas iedzīvotāju "tuvākie Rietumi", kuros turklāt darbojas krievu skolas, mediji, partijas, pastāv Krievijas uzņēmēju ietekme ekonomikā, radniecības un draudzības saites. Lai gan ir diezgan droši paredzams, ka Latvija lielai daļai būs tikai starta platforma, nevar izslēgt arī iespēju, ka daļa ekonomisko bēgļu varētu palikt uz dzīvi šeit. Jebkurā gadījumā šāda scenārija piepildīšanos negribētos redzēt.

Sevišķam satraukumam šobrīd nav pamata, tomēr šo jautājumu nedrīkstētu atstāt neuzmanītu.

Jānis Sils