Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Intervija:: Ar cīnītāja skatu uz pasauli
    • Militārisms, drošība
    • 2009-01-12

    Intervija:: Ar cīnītāja skatu uz pasauli

    Egīls Helmanis

    Intervija ar  Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas dibinātāju Egilu Helmani;

    Aizrautīgas diskusijas Ogres interneta vidē izraisīja ziņa par uzņēmēja Egila Helmaņa vēlmi par saviem līdzekļiem uzstādīt un dāvināt Ogres pilsētai pieminekli Pirmajā pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem. Šobrīd Ogrē Egils Helmanis ir izveidojis «Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu». Lai neatstātu vietu dažādiem minējumiem, lūdzām Egilu Helmani raksturot savas ieceres.

    – Kāpēc tieši piemineklis, un kāpēc tieši tagad?

    – Kāpēc piemineklis? Tādēļ, ka man šķiet svarīgi iemūžināt to cilvēku piemiņu, kuri atdeva savas dzīvības, lai varētu veidoties Latvijas valsts. Redzu, ka attiecībā uz mūsu vēsturi valsts līmenī pārāk maz vērības tiek pievērsts patriotiskajai audzināšanai, nacionālajai pašapziņai. Taču bez tā mums nav nākotnes! Tādēļ uzskatīju par vajadzīgu savu iespēju robežās un vismaz vietējā mērogā darīt kaut ko lietas labā. Faktiski šis piemineklis ir tikai viena no iecerēm. Gluži tāpat esmu iecerējis atjaunot pieminekli Ikšķilē un uzstādīt piemiņas zīmi pie Lauču mājām Ogrē. Starp citu, ir doma izveidot tādu kā vēsturisku taku pa Ogres un Ikšķiles novadā esošajām strēlnieku cīņu un atdusas vietām.

    Tagad šo lietu esmu uzsācis tādēļ, ka manā dzīvē ir iestājies zināms briedums, mans finansiālais stāvoklis ir tāds, ka varu to atļauties, esmu nonācis pie secinājuma, ka ikvienam savu spēju robežās ir jāiegulda arī tādās lietās, kas nes kopīgu labumu.

    Nu jau 15 gadus cenšos darīt dažādas lietas, kas man šķiet būtiskas sabiedriskā ziņā.

    Esmu darbojies gan kā sporta instruktors, gan kā audzinātājs, vai drīzāk pāraudzinātājs jauniešiem, kas nonākuši policijas redzeslokā – esmu rīkojis viņiem nometnes, nodarbības. Kāds no komentētājiem internetā norādīja, ka būtu labāk, ja es uzdāvinātu pilsētai novērošanas kameras. To lasot, man ienāca prātā profesora Strangas izteikums kādā pasākumā. Viņš sacīja, ka mūsu valstī ir liela tieksme kontrolēt, uzraudzīt, izrīkot, atļaut vai neatļaut. Ka ir ļoti augsts ierēdņu skaits uz vienu iedzīvotāju. Tāpat arī šajā gadījumā – ir tik daudz padomdevēju, kas gatavi pamācīt, ko vajadzēja darīt labāk un savādāk, bet, kad atjaunoju briedi pie vidusskolas un izskanēja aicinājums atjaunot strūklaku, intereses nebija nekādas – tika saziedoti pāris simti latu. Tā ir vienmēr, ja kāds kaut ko dara, tad atrodas vairāki, kuru vienīgā darbība ir izteikt viedokli par to, ko dara citi. Ir mums Ogrē pat organizācijas, kuru mērķis uzlabot dzīves kvalitāti, bet diemžēl tālāk par viedokļu izteikšanu līdz šim nav tikušas.

    Pats jau no pirmajām dienām esmu aktīvi piedalījies protestu rīkošanā pret Saint Gobain rūpnīcu. Un šeit man liels paldies jāsaka savam skolniekam Valdim Riekstam-Riekstiņam, bez kura aktīvas darbības šie protesti būtu daudz neefektīvāki.

    Bija nepieciešama aktīva darbība, vēstules, protesti, lai domē sāktu virzīties elementāras lietas – par kārtību un naktsmieru Ogrē estrādes pasākumu laikā – un panāktu vismaz to, ka pēc pulksten 24.00 tie nenotiktu un ogrēniešiem būtu garantēts naktsmiers. Attiecībā uz pieminekli – tas pats! Sākās lielā spriedelēšana – pieņemt vai nepieņemt dāvinājumu, sākās uztraukumi, ko teiks Krievijas vēstniecība, ja tiks uzstādīts piemineklis blakus sarkanarmiešiem!

    – Tad jau varbūt zināma taisnība tomēr ir arī tiem, kas smīkņā par pensionāru balsīm, kas tikšot gūtas ar šo pieminekli?

    – Ziniet, man būtu daudz lētāk izmaksāt visiem Ogres pensionāriem banānus vai pīrādziņus, kā to jau daudzi ir darījuši. Pēc šīs loģikas es pretendētu arī uz ikšķiliešu balsīm – tur taču atjaunošu pieminekli.

    – Jūs esat arī Saint Gobain rūpnīcas pretinieks. Kā, pats būdams uzņēmējs, vērtējat, ka, neuzceļot to, netiks saņemtas būtiskas investīcijas?

    – Pirmkārt, ir lietas, kas ir naudā nenovērtējamas. Kurš var pateikt, cik maksā svaigs gaiss?

    Bet par investīcijām – šeit vēl ir jautājums, kurš ir investors! Jo, manuprāt, Ogres un Ikšķiles novadi ir tie, kas investē. Investē Saint Gobain biznesā! Ceļi, dzelzceļš, sakari, elektrotīkls. Kādēļ tad rūpnīcu nebūvē kādā nomaļā vietā? Tādēļ, ka tur būtu jāinvestē infrastruktūrā, bet šeit viss jau sagatavots. Investors parasti vēlas zināt, kāds būs ieguvums. Un, ja es kā Ogres iedzīvotājs redzu, ka vienīgais ieguvums pilsētai no tās ieguldītās infrastruktūras ir ekoloģisku problēmu draudi, tad es saku, ka tā ir slikta, ļoti slikta investīcija!

    Nāk prātā kāda anekdote. Indiāņiem jautā: «Kā jūs saucat tos, kas jūs apspiež, izmanto vai pazemo? Iekarotāji, okupanti vai ekspluatatori?»

    «Mēs viņus saucam par investoriem,» atbild indiāņi.

    – Un tomēr, atgriežoties pie jauniešu patriotiskās audzināšanas, – arī tā ir zināma investīcija. Vai un kādā veidā tā atmaksājas?

    Kādēļ esat izveidojis «Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu»?

    – Esmu daudz ceļojis un vērojis, kāda ir attieksme pret valstiskiem un nacionāliem simboliem. Piemēram, Pakistānā cilvēkam, kurš izloloja neatkarīgas Pakistānas valsts ideju, ir uzcelts mauzolejs, pie tā stāv goda sardze. Ielu krustojumos izliktas kara trofejas – ienaidniekam atņemtā bruņu tehnika. Ielu malās plakāti «Pakistāna ir skaista!». Taizemē par karaļa portreta apliešanu ar alu britu tūristam piesprieda desmit gadus cietumā. Nevilšus rodas doma, kā pret saviem simboliem izturamies mēs.

    Es atceros, kā mēs gājām pie Brīvības pieminekļa gados, kad to darīt nedrīkstēja. Un kāda ir attieksme tagad. Vispār šī problēma ir daudz plašāka, patriotisms un nacionālisms ir kļuvuši gandrīz par lamuvārdiem.

    Lasot interneta komentārus, kuros doma apmēram tāda: «Priekš kam tas vispār vajadzīgs? Kāds no tā labums?», iedomājos, ka tieši tādēļ jau pusaudži var atļauties valsts prezidenta bildi ielikt podā. Nav runa par to, cik ļoti patīk vai nepatīk politiķis Zatlers, bet gan par valstiskiem simboliem! Jaunā paaudze mācās no tās paaudzes, kurai piemineklis strēlniekiem ir muļķīga naudas izmešana. Kā tas atmaksāsies? Jauniešiem ir jāļauj uzzināt par tādām vērtībām kā spēja cīnīties, ziedoties, jāļauj iepazīt savas saknes, izjust cieņu pret tām. Lai saprot, ka ir kaut kas augstāks par individuālismu un materiālismu. Domāju, tad daudz mazāk būtu vandālisma, noziedzības. Jābūt izpratnei, ka ir kārtība, ar kuru jārēķinās!

    Ja mēs šausmināmies par jauniešiem, kas demolē Ogri, kas uzvedas nepieņemami, tad jāsaprot, ka šī ir mūsu neatkarības gados augusī paaudze, mūsu neatkarības bērni.

    Sabiedrībā ir iesakņots priekšstats, ka tirgus visu sakārtos, ka nav nepieciešama audzināšana, vērtībizglītība. Nu te mēs arī redzam, kā tirgus un liberālisms ir visu sakārtojis! Tā ir tā pati bezatbildība, tikai nosaukta svešvārdā!

    Pēc padomju iekārtas sabrukuma ļoti daudz labu lietu tika atmests kopā ar padomju ideoloģiju. Tajā pašā laikā atceros, ka bija izteiktas propagandējošas izglītības programmas, kas aicināja neaiztikt vājāko, nelauzt, izturēties ar cieņu pret vecākajiem. Tādēļ nācu pie secinājuma, ka ir nepieciešams kaut vai Ogres mērogā radīt kaut ko, kas pildītu šādas jaunatni audzinošas funkcijas.

    Vispār reizēm domāju, kas notiks, kad aizies pašreizējā vecākā paaudze, kurai ir kaut kāda cieņa pret darbu, vidi un cilvēkiem, kam ir spēcīga nacionālā pašapziņa.

    Tagad skolās bērniem talkas nedrīkst rīkot, lai neaizskartu viņu tiesības. Vecākiem mājās šīs tiesības jau kā pantiņu skaita paši bērni. Visi ir aizmirsuši par pienākumiem!

    – Ar ko īsti Jūsu skola nodarbojas un nodarbosies?

    – Vēlos uzsvērt, ka skola ir izveidota uz biedrības «Duksis» bāzes, kas jau 15 gadus nodarbojas ar riska grupu jauniešiem. Šobrīd esam būtiski papildinājuši un konkretizējuši darbības virzienus.

    Tāpat kā līdz šim darbosimies ar riska grupu – policijas uzskaitē esošajiem jauniešiem. Sadarbojamies ar Jaunsardzi, kuras darbība daļēji pārklājas ar mūsu mērķiem. Ir izveidojusies laba sadarbība ar Zemessardzi, Rekrutēšanas un atlases centru, arī policiju. Riska grupu jauniešu nodarbības finansē Ogres dome.

    Vēl vēlos uzsvērt, ka tuvcīņas nodarbības ikvienam interesentam ir bez maksas. Vienīgi jābūt gataviem regulāram darbam ar sevi un disciplīnai.

    Tāpat būs programmas militāro struktūru darbiniekiem.

    – Bet vai tomēr nav bīstami puišiem, kas jau paspējuši nonākt policijas redzeslokā, mācīt kauties?

    – Nē, jo šiem jauniešiem ilgu laiku tiks mācīta tikai aizstāvības un vispārattīstošā tehnika – sitienu un spērienu tehnika tiks mācīta tikai tad, kad redzēsim, ka jaunietis nopietni strādā ar sevi un ir uz pozitīvā ceļa, ka nav vairs pārkāpumu, nav vairs uzskaitē. Tuvcīņa ir labs veids, kā «ielikt» cilvēku noteiktos rāmjos, likt ieguldīt darbu pašattīstībā.

    – Vai arī meitenes drīkst piedalīties?

    Mans uzskats ir, ka meitenēm jāizkopj sievišķība. Protams, ja cilvēks ļoti, ļoti to vēlas, iespējams tas ir.

    Bet mūsu skola pamatā tomēr domāta puišiem. Man negribētos veicināt nonivelēšanos starp dzimumiem. Jau tagad bieži ir tā, ka no attāluma nevari saprast – zēns vai meitene. Veidojas tāda kā nekatrā dzimte. Man tas nav pieņemami.

    – Vai atsaucība no jauniešu puses ir liela? Kā Jūs cenšaties viņus ieinteresēt?

    – Nesen rīkojām paraugdemonstrējumus 1.vidusskolā, kā arī jaunsargiem.

    Īpašs pasākums notika Ogres policijā, kur uzrunājām uzskaitē esošos pusaudžus. Kopā ar zemessargiem un rekrutēšanas centru mēģinājām jauniešiem parādīt, ka neapdomība var samaitāt visu dzīvi, piemēram, ja ir sodāmība, par dienestu bruņotajos spēkos var pat nesapņot.

    Atsaucība ir dažāda dažādās auditorijās. No ļoti lielas līdz pilnīgi nekādai. Paraugdemonstrējumos pavēroju jauniešus. Mani bieži pārsteidza gan daudzu sliktā fiziskā forma, gan neieinteresētība notiekošajā. Arī attiecībā uz Latvijas vēsturi zināšanas ir zem jebkuras kritikas.

    – Kāpēc tā notiek, kādēļ mazinās izpratne par vērtībām? Okupācija? Globalizācija? Kas īsti vainojams?

    – Mēs esam apgāzuši Darvina teoriju «Izdzīvo stiprākais!» Gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā, gan partizānu kustībā un izsūtījumā bojā gāja drosmīgākā, dedzīgākā un inteliģentākā tautas daļa. Un diemžēl tas ir būtiski mazinājis mūsu tautas kvalitāti. Pirmskara Latvijā sabiedrībā dominējošās vērtības attiecīgi veidoja jauno paaudzi, taču mūsdienās apstākļi ir nelabvēlīgāki, un tikai mērķtiecīgs darbs var pagriezt procesu pozitīvā virzienā.

    – Paldies par sarunu!


    Ievietotāja profils | Komentāri (2)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook