Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Korupcija. Vai vienmēr?
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2009-08-07

    Korupcija. Vai vienmēr?

    Reizēm šķiet, ka korupcijas vārds tiek apzināti/ neapzināti attiecināts arī uz lietām, kam ar korupciju nav nekāda sakara. Korupcija plašākā nozīmē ir "slimība" - valsts pārvaldes iestāžu nespēja pildīt tām uzticētos pienākumus sabiedrības interesēs. Par korupciju mēs runājam ikreiz, kad kāds no varas pārstāvjiem ir darbojies savtīgu interešu vadīts. Devis priekšroku kādam konkrētam uzņēmumam pasūtījumu ziņā vai izpildījis kādu darbību, kas nes materiālu labumu viņam vai ar viņu saistītiem cilvēkiem.

    Bet vai ikeiz, kad tiek atbalstīts kāds konkrēts uzņēmējs mēs drīkstam runāt par korupciju? Piemēram, ja pašvaldībai nepieciešams kāds, kas pļaus mauriņu un konkursam piesakās divi darītāji. Pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēs ir, lai mauriņš tiktu kvalitatīvi apkopts un viņiem ir gluži vienalga, vai to dara SIA "Jānis" vai SIA "Pēteris" . Vai par korupciju būtu uzskatāms tas, ka pašvaldība dod priekšroku savā teritorijā reģistrētam uzņēmumam, pat ja tā piedāvātā cena ir nedaudz augstāka? Es to sauktu par gluži loģisku rīcību, ņemot vērā, ka daļa naudas nodokļos atgriezīsies pašvaldības budžetā, caur sponsorēšanu vietējā labdarības organizācijā un labklājība caur šo uzņēmumu augs tās teritorijā.

    Nedaudz plašāk to varam attiecināt arī uz valsti. Ja iepriekšējo piemēru dēvējam par korupciju, tad par korupciju būtu jāsauc arī aicinājumu izvēlēties Latvijas preci. Kā nacionālas pārliecības cilvēks, uzskatu, ka būtu tikai apsveicami, ja valstī priekšroka tiktu dota vispirms latviešu un pēc tam, prioritārā secībā, Latvijā reģistrētiem Latvijas iedzīvotāju uzņēmumiem, tad Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad Baltijas valstu uzņēmumiem un pēc tam pārējiem.

    Līdzīgi var teikt arī par "savējo" pieņemšanu darbā. Ja, piemēram, valsts iestādes vadītājs pieņem darbā sev pazīstamu cilvēku, ar kuru spēj saprasties un kam uzticas, tā manuprāt vēl nav korupcija. Korupcija tā ir tad, kad vienīgais darbā pieņemšanas kritērijs ir pazīšanās, kad pārējie kritēriji ir neizpildīti. Kad uz atbildīgu posteni tiek virzīti šoferu dēli bez izglītības un pieredzes, tādējādi būtiski pārkāpjot pilsoņu intereses.
    ASV , piemēram, mainoties prezidentam, ja mainās tā pārstāvētā partija, administrācijā tiek nomainīti visi - praktiski līdz pat mazpilsētu šerifiem.

    Nevajadzētu liekuļot un atzīt, ka vēlot pašvaldības domi vai saeimu mēs balsojam ne tikai par redzamajām sejām, bet arī par komandu, kas stāv aiz viņiem. Tas par ko vajadzētu domāt - kādi ir kritēriji, pēc kuriem ievēlētie izraudzīsies savus līdzstrādniekus vai pasūtījumu saņēmējus.

    Vietā būtu piebilst, ka cilvēki, kas var dižoties vienīgi ar vērienīgiem uzņēmējdarbības projektiem, kas pirmkārt nesuši labumu viņiem pašiem, ir nepiemērotākā kandidatūra, ja vēlamies, lai pārstāvji darbotos kopējo/nacionālo interešu vārdā.

    Vissliktāk ir, ja vienīgais vai galvenais vadmotīvs ir pašlabums, kas noved pie "pasūtījuma"  tiesnešiem, ierēdņiem, politiķiem.

    Ir vai nav korupcija - to vislabāk var noteikt pēc tā, vai sabiedrība saņem to, kas tai paredzēts - tātad pēc darbības rezultāta.

    Jānis Sils

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (11)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook