Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Par dzīves vides kvalitāti un izeju no krīzes
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2009-01-12

    Par dzīves vides kvalitāti un izeju no krīzes

    Vide maina cilvēku un cilvēks maina vidi. No cilvēka izturēšanās mēs varam noprast, kāda ir (bijusi) viņa dzīves vide. Un otrādi. No vides sakārtotības mēs varam secināt, kāda ir attiecīgā cilvēka kvalitāte.

    Uzskatāmības labad, vidi varam dalīt garīgajā un materiālajā, katrā no tām izdalot tradicionālo, nemainīgo daļu un moderno, mainīgo daļu. Materiālo vidi veido dabas vide, lietu (cilvēka veidojumu) vide, ekonomiskie apstākļi.Garīgās vides komponenti ir mīti, ideoloģija, pasaulskats, vadošā vērtību sistēma, morāle, saskarsme, attiecības.Nesakārtota vide rada nesakārtotus cilvēkus. Un otrādi. Un visvairāk tas attiecināms tieši uz garīgo vidi.

    Iedomāsimies bibliotēku. Tajā ir ļoti daudz vērtīgu grāmatu. Ir arī daudz nevērtīgu. Kamēr tās ir izkārtotas plauktos, sašķirotas pēc autoru vārdiem vai tēmām, tikmēr ir viegli orientēties, atrast vajadzīgo, izvērtēt. Kas notiktu, ja bibliotēka būtu milzīgai sporta zālei līdzīga telpa, kurā visas grāmatas samestas kaudzē? Vēl vairāk, ja vērtīgākajām grāmatām būtu nomainīti vāki, uzlikti nevērtīgu izdevumu nosaukumi? Vai tādā vidē varētu atrast sev vajadzīgo un labāko? Var paveikties. Varbūt. Nesakārtots cilvēks nespēj atšķirt būtisko no nebūtiskā. Viņam nav orientieru. Dezorientētais ir viegli vadāms. Galvenais radīt viņā pārliecību, ka „mēs zinām, kā!”.

    Multikulturālisms ir haosa paveids. Tas ir kultūras Frankenšteins, kam katra ķermeņa daļa no citas kultūras ķermeņa. Multikulturāla vide rada saraustītus cilvēkus. Tādus, kuru garīgā satversme var sastāvēt no neskaitāmu kultūru savstarpēji nesaderīgiem elementiem. Katrs šāds cilvēks ir zaudējums tautai un cilvēcei kopumā, jo neattīstās pa dabiski noteikto ceļu. Savu ceļu. Tāpat kā bezjēdzīga kļūtu zemnieka darbošanās, ja viņš, iesēdams rudzus nevarētu būt drošs, ka varēs novākt rudzu ražu, ja pastāvētu iespēja, ka daļa izaugs par latvāņiem, daļa par auzām, daļa par kaktusiem. Murgaini izklausās? Jā gan. Tikpat murgaini kā sauklis „Vienotība daudzveidībā!”, aizmirstot piebilst, ka tas attiecas tikai uz dabisko daudzveidību; tikpat murgaini, kā sludināt toleranci pret pretdabisko, pret noziedzīgo, to visu nosaucot par „citādo”. Tikpat kā piemineklis okupantu armijai galvaspilsētas centrā. Tikpat murgaini kā tad, ja latvietis aizraujas ar svešām reliģiskām vai politiskām mācībām. Valsts uzdevums ir nodrošināt vides kvalitāti tajā līmenī, kurš attiecas uz tautu kopumā.

    Valsts vara ir mehānisms, kā veidot noteiktas kvalitātes vidi. Vidi kopumā un katru tās elementu atsevišķi. Neapmierinātība ar vides (dabas vides, ekonomisko apstākļu, ideoloģiskās vides u. c.) kvalitāti noved pie izmaiņām valsts uzbūvē. Atcerēsimies latviešu strādnieku un zemnieku neapmierinātību ar savu stāvokli 1905. gadā, neapmierinātību ar ekoloģisko un etnisko vidi astoņdesmito vidū un otrajā pusē. Kādā zināmā daļā mūsu tautas atkal briest nemiers. Krīze ir ierastās kārtības pārrāvums, problēmu saasinājums. Izeja no problēmas parasti atrodas turpat, kur ieeja tajā. Esat iemaldījies nepareizā dzīvoklī? Izeja ir turpat, kur ieeja! Var tikt ārā arī pa logu vai izlaužot sienu. Gaumes jautājums.

    Nepatīk (ne)kārtība valstī? Jāsaliek lietas pareizajās vietās! Jāsāk ar to vides daļu, kura ir prioritāra attiecībā pret pārējām. Kuru mainot, var ietekmēt visu vidi kopumā. Centrālais elements, no kura pozīcijām vide vispār ir vide, ir cilvēks, viņa apziņa. Nevajag sašaurināt izpratni. Latviešu apziņu un pašapziņu varam celt ne tikai „tīrā veida” izglītībā un filozofijā, bet arī fiziskos vingrinājumos, sakopšanas talkās un politiskās aktivitātēs, uzņēmējdarbībā, īsāk sakot - ceļā.

    Cik tēla un cik īstas kvalitātes ir mūsos, tik izteiksmīgi vai neizteiksmīgi ir mūsu mēģinājumi politikā. Tautas intereses nav egoistisku indivīdu vēlmju summa. Tautas intereses ir brīva savdabīgās attīstības iespēju vide. Katrs, kurš šo iespēju mazina, darbojas pret tautas interesēm. Gan kolonisti ar savu masīvo klātbūtni, gan rietumnieki ar savām iecietības programmām, gan valdība, kas, apkarojot inflāciju, atņem brīvpusdienas sākumskolu bērniem. Mūsu Latviju neviens cits necels! Katram nacionāli domājošam latvietim tas ir nopietns pārbaudījums: jāspēj ne tikai nodrošināt sevi un sakārtot savu personīgo dzīves vidi, bet arī jāspēj, riskējot piedzīvot valdošo aprindu pretdarbību, kārtot mūsu kopējo vidi.

    Mēs neelpojam tādēļ, ka kaut kur kāds varbūt tīko mūs nožņaugt. Mēs neesam nacionālisti tādēļ, ka kāds ir pret mums, mēs esam nacionālisti tādēļ, ka tas ir dabiski un pareizi. Apstākļi nav mums draudzīgi, nu un? Šī ir mūsu dzīve, mūsu cīņa, mūsu darbs un lielais eksāmens! Palikt. Latviešiem.

    Jānis Sils


    Ievietotāja profils | Komentāri (4)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook