Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Latvisko pasaulskatu meklējot
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2009-07-09

    Latvisko pasaulskatu meklējot

    Ideja par tautas (etnosa) pašattīstību, uzskati par to, ka kristietība mākslīgi «importēta» un uzspiesta senlatviešiem un citām Eiropas tautām, kā arī sabiedriski politiskā vide (kurā Latvijas Republikas proklamēšanas laikā liela nozīme bija tādām vērtībām kā valstiski politiskā, ekonomiskā un garīgā neatkarība) noteica tādu inteliģences strāvojumu aktivizēšanos, kuri par savas darbības mērķi izvirzīja tautas tradicionālās reliģiskās sistēmas rekonstrukciju. Jāatzīmē, ka šajā laikā līdzīgas tendences varēja vērot arī Rietumeiropā -

     

    Jāatzīmē, ka šajā laikā līdzīgas tendences varēja vērot arī Rietumeiropā - Lielbritānijā darbojās druīdu tradīciju turpinātāji, bet Vācijā izveidojās nacionāli reliģiskā kustība ar ģenerāli Lūdendorfu un grāfu Reventlovu priekšgalā. Arī kaimiņos Latvijai - Igaunijā - attīstījās igauņu tradicionālās reliģijas (šajā gadījumā - uz tautas garīgo tradīciju pamatiem veidotās) atjaunotāju kustība, t.s. tāristi. Šo strāvojumu sāka veidot sapieru virsnieks un kalnu inženieris 1905.gada revolūcijas cīnītājs K.Utuste, folklorists Dr. O.Loritss un Dr.Luiga

    20.gs. sākumā kristietība, nespējot pietiekami ātri un pilnvērtīgi adaptēties jaunajiem modernās sabiedrības apstākļiem, ieslīga arvien dziļākā krīzē. Radās sabiedrisks pieprasījums pēc jaunām garīgām vērtībām, kuras organiski saistītos ar toreiz ļoti populāro nāciju pašnoteikšanās ideju.

    Pa Latviskās dievziņas ceļu
    Viens no aktīvākajiem nacionālās reliģijas atjaunotājiem Latvijā bija Ernests Brastiņš (1892.-1942.). Mūsdienās izplatījies viedoklis, ka etnisku reliģiju nav iespējams rekonstruēt, it īpaši tad, ja tā savu dabīgo attīstību kādā posmā ir pārrāvusi. E.Brastiņš un viņa līdzgaitnieki ar saviem darbiem centās šo vienpusīgo ieskatu atspēkot. Viņu rīcībai pamatā bija loģiska motivācija. Tautas garīgās un tajā skaitā reliģiskās tradīcijas izpaudās Kr.Barona apkopotajā Latviešu tautasdziesmu milzīgajā klāstā, A.Lerha-Puškaiša, Fr.Brīvzemnieka savāktajā pasaku un teiku materiālā, ticējumos, sakāmvārdos, parunās, kuras gan izteiksmes, gan ētiskā satura ziņā ne ar ko nešķita sliktākas par Mozus vai Zālamana pamācībām vai kristietības 10 baušļiem. Savāktie materiāli radīja garīgu pašapziņu, mudināja iet tālāk, izprast un izjust ne tikai tautas garamantu ārējo formu, bet arī dziļākas likumsakarības, formulējot to kvintesenci kā reliģiskus principus. Cik lielā mērā šāda atjaunota reliģija ir tiesīga sevi uzskatīt par iepriekšējās turpinātāju? Šeit svarīga ir dziļa un patiesa griba, vēlme turpināt, vēlme iedziļināties un ticēt sava darba reliģiskajai misijai - reliģiski pašnoteikties. Tā varbūt ir pat likumīgāka nekā Nīkejas konsilā notikusī balsošana par vai pret tādu fundamentālu kristietības dogmu, kāda ir svētā trīsvienība2.
    E.Brastiņš uzskatāmi raksturoja 20.to gadu Latviešu inteliģences reliģiskos meklējumus: «Daļa latviešu rakstnieku, mākslinieku un sabiedrisko darbinieku, pārcilādami tautas nākotnes problēmas, bija sapratuši, ka jaunai, īpatnai latviešu kultūrai savas vadošās domas būs jānostiprina arī kādās reliģiskās atziņās, jo citādi nekad nav radusies neviena īsta un liela kultūra. Šādas pārrunas notika Viktora Eglīša vadītās inteliģentu grupas «Kamols» sapulcēs. Tur izvirzījās vairāki gluži dažādi latviskās reliģijas panākšanas ceļi. Mācītājs Sanders aizstāvēja kristīgās ticības latviskošanu, atmetot veco derību, pārlabojot evanģēlijus un izveidojot kultu latviskā garā. Rakstnieks Meklērs stāvēja par jaunu sintētisku reliģiju, kas būtu sastādīta kopā no visu pasaules reliģiju elementiem. Šai reliģijai būtu svētnīca Zilā kalnā un kults, kas darināts pēc latviešu parašām. Filozofs Reiznieks domāja, ka jāizdomā gluži jauna, vēl nebijusi reliģiska mācība.»3 Ideja par tautasdziesmu reliģijas veidošanu piederēja arī ievērojamajam dzejniekam Jānim Pliekšānam - Rainim. Atšķirība bija tikai tā, ka Rainis nerunāja par senlatviskās reliģijas atjaunošanu, bet gan par jaunas universālas reliģijas konstruēšanu, kuras pamatus veidotu Latvju dainu morāli estētiskā tradīcija, tomēr šie ideālistiskie centieni palika labu nodomu līmenī. «Es turējos pie ieskata,» rakstīja E.Brastiņš, «ka svešais aizgūstams un izmantojams tikai tad, kad pašiem nekā savēja vairs nava. Arī reliģijas izdomāšana man šķita lieka, kamēr bija pašiem sava. Noskaidrojot latvju raksta elementus, sakarībā ar seno reliģiju, un pētot dainas, jau agrāk biju atzinis, ka latviešiem ir nevainojama un lieliska reliģija. Liku priekšā to atkal godā celt.»4 E.Brastiņa etniskās garīgās kultūras avotu studiju nopietnību un dziļumu apstiprina viņa unikālie Latvijas pilskalnu pētījumi («Latvijas pilskalni» 4 sēj.), grāmatas par Latvisko ornamentiku («Latviešu ornamentika, elementi» un «Latvju rakstu kompozīcija») un reliģiski tikumisko tautasdziesmu izlases («Latvju Dieva dziesmas», «Latvju tikumu dziesmas», «Latvju gadskārtu dziesmas»), kā arī spēja nodibināt un vadīt Latviešu dievturu draudzi un mēnešrakstu «Dievturu Vēstnesis», kas 1933.gadā pārtapa par «Labieti» un turpina iznākt vēl šodien.
    Atbilstoši E.Brastiņa izstrādātajiem pamatprincipiem dievturi savu reliģisko praksi var realizēt indviduāli, draudzēs un puduros. Pilntiesīgos dievturu draudžu dalībniekus sauc par saviešiem jeb draugiem. Dievturu saimē var būt arī labvēļi - citu reliģiju pārstāvji, kuri atzīst un atbalsta dievturību vai piedalās dievturu rīkotajos pasākumos. Labvēļiem dievturu sapulcēs trūkst tikai balsošanas tiesību.

    Dievturu kustība
    Pirmskara Latvijā bija apmēram 1000 dievturu. Savukārt pēc Valsts statistikas komitejas datiem 2000.gada sākumā Latvijā bija 13 dievturu draudžu. Pēc Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes informācijas Latvijas dievturu sadraudzē darbojas apmēram 550 cilvēku. Pēc 2. Pasaules kara liela daļa dievturu bija spiesti emigrēt uz Rietumu valstīm. Lielākais dievturu centrs - «Dievsēta» - tagad atrodas ASV, Viskonsinas štatā. Dievturu draudzes un kopas darbojas arī Kanādā, Lielbritānijā un Austrālijā. Pašlaik Vispasaules dievturu organizāciju vada Marģeris Grīns.
    Uz jautājumu, kas ir dievturība, drošāko un precīzāko atbildi var sniegt dibinātājs E.Brastiņš:
    «Ar dievturību apzīmēta latvju tautas reliģija [..]. Mūsu dievturība arī nav nekāds jaunizgudrojums vai kompilācija no citām reliģijām [..]. Tā ir tikai aizmirsta kultūras vērtība, kas par jaunu tiek gaismā celta, notīrīta no putekļiem un ieteikta latviešiem ar varu uzstieptās Kristus ticības vietā. To prasa tautas atbrīvošnās ideja. [..] Latvju dievturība ierakstīta Dainās. Einhorns, rakstīdams par latviešiem, dēvē dainas par Dieva dziesmām. Tādas viņas arī patiesībā ir, jo katra piektā dziesma piemin Dievu vai kādu mītisku personību.»5 «Dievturība ir senā dievestība [reliģija - autora piezīme], kas sistematizēta ērtākas apiešanās dēļ.»6 «Runājot par latviešu reliģiju, var to tikpat labi saukt arī par Dainu reliģiju, jo vienīgais mūsu tautai pilnīgi piederošais reliģisko materiālu krājums ir Dainas. Daudz mazāka nozīme šinī ziņā ir pasakām, māņiem un sakāmvārdiem. Tos viena tauta aizgūst no otras. [..] Dainu skaits ir vairāk nekā pietiekošs, lai senās reliģijas glezna restaurētos bez ielāpiem. Katra trešā dziesma Barona krājumā piemin kādu mitoloģisku personificējumu. Šo dziesmu par Dievu, Laimu, Māru, Jāni, Jumi, Ūsiņu u.tml. ir ap 10 000. Katra nākošā pieder kultam - godiem un svētkiem. Tikpat daudz dziesmu vēl runā par tikumiskiem principiem - labo, ļauno, taisnību, mīlestību, naidu utt.»7
    Pašiem savs pamats
    Dievturība ir attieksme, attiecības ar savu iekšējo «es», otru cilvēku, tautu, vidi, pasauli. Raksturīgi ir tas, ka dievturīgās attiecības netiek uzspiestas ar pavēlēm, draudiem, baiļu kultivēšanu vai citu garīgu vardarbību. Dievturība kā attiecību kopums sevi «atražo» ar attieksmes paraugiem, kas ielikti gan valodā, gan Dainās. Tos veido savdabīgas valodas formas, izteiksme. Latviešu tautasdziesmas dziedot, tās mūs pārņem savā varā, nevardarbīgi un dziļi iesvārsta. Ja Dainu ikdienišķa uztvere ir tikai neapzināta garīgās informācijas apgūšana, tad dievturība saskata savu misiju šo procesu apzināšanā un izkopšanā.
    Dievturības centrā ir Dievs. E.Brastiņš norāda, ka dievturība ir «Dieva kults, Dieva piekopšana»8, turklāt tā nav politeiska, bet daudzās mītiskās būtnes uztver kā viena un tā paša Dieva dažādus apzīmējumus vai simbolus. Dievam blakus atrodas Laima un Māra. Laima ir Dieva galvenās funkcijas - radīšanas jeb laišanas - personificējums, savukārt Māra personificē Dieva materiālo aspektu. Tādas būtnes kā Jānis, Ūsiņš, Pērkons, Mārtiņš, Jumis vēl šaurāk un konkrētāk raksturo kādu Dieva izpausmi. E.Brastiņš dažādās mātes uzskata par Māras aspektiem. Šis viedoklis pamatots ar to, ka Dainās bieži vien minētie tēli funkcionāli dublējas, bet savu specifisko raksturu iegūst tikai noteiktu rituālu kontekstā. Tā, piemēram, apkūlību mistērijās lietoti Dieva pavārdi Jumis un Jumala.9 Zināmas analoģijas var saskatīt arī klasiskajās monoteiskajās reliģijās, kur līdztekus Dievam pastāv eņģeļu hierarhija.
    Dievturības pamatprincipi izklāstīti E.Brastiņa darbā «Cerokslis» (1932.) jeb tā sauktajā «dievturu katķismā». Tajā sniegtas atbildes uz dažādiem jautājumiem. - Kas ir Dievs? Kas - Laima? Kas - Māra? Kas ir cilvēks, viņa mūžs, dievturība, tikumi?
    E.Brastiņš formulējis arī dievturīgos priekšstatus par tikumību, tikumus iedalot pamattikumos (labums, gods, rātnība, tikums), paštikumos (gudrība, darbs, daiļums, prieks) un sabiedriskajos tikumos - ļaužtikumos (mīlestība, saderība, devība, tiesa [taisnība]).10
    E.Brastiņš vairrākkārt ir norādījis, ka dievturība nav nekas sastindzis un dogmatisks, bet gan reliģija, kas attīstās līdz ar mūsu pieredzi un tautas garīgās pieredzes dziļāku apguvi. Šī vairākkārt uzsvērtā doma ļāvusi veidoties vairāk vai mazāk izteiktiem dievturu kustības novirzieniem, kas dievturību interpretē nedaudz atšķirīgi. Tā, piemēram, šodien Latvijā viena no dievturu draudzēm ir Dainu līga, kuras savieši vairāk akcentē tautas reliģisko tradīciju ezotēriskos aspektus, dažkārt tuvinoties teosofiskiem prieksštatiem. Zināmu ietekmi uz mūsdienu dievturību atstāj neopagānisms. Izskanējuši pat viedokļi, ka dievturība ir «Latviskais neopagānisms» vai arī postmoderns garīgs strāvojums, kas praktizē «tīri intuitīvu pieeju», lai atskārstu un nojaustu, kas ir Dievs, kāds viņš ir un kā palīdz cilvēkiem.11
    Nobeigums
    Dievturība arī mūsdienās pilda savas reliģiskās funkcijas - veido indivīda saskarsmi ar sakrālo, metafizisko pasauli. Indivīds, iepazinies ar Dainās apkopoto garīgās pieredzes materiālu, E.Brastiņa piedāvāto interpretāciju, kā arī citu dievturu uzskatiem, spēj radoši turpināt reliģiskās izziņas ceļu un veidot harmonisku dialogu ar sevi, līdzcilvēkiem, Dabu un Dievu, atrodot eksistences jēgu. Nebūtu pareizi dievturību identificēt tikai ar tās institucionalizēto versiju - Latvijas Dievturu sadraudzi. Dievturība - tā ir Latviešu tautiskās apziņas kustība, kurai piederīgs katrs Latvietis, kas ir uzticīgs savas tautas garīgajam mantojumam un gatavs to aizstāvēt un attīstīt.

    1 Laamans E. Igauņu tautas dievestība // Labietis. - 1937. - Nr.2. - 117.lpp.
    2 Donīni A. Kristietisma sākumi. - R., 1984. - 235.-239.lpp.
    3 Brastiņš E. Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana. - LDS, 11986. - 116.lpp.
    4 Turpat.
    5 Brastiņš E. Tautai. Dievam. Tēvzemei. - R., 1993. - 113., 114.lpp.
    6 Turpat,
    7 Turpat,
    8 Turpat.
    9 Latvju Dievadziesmas. - LDS, 11980. - 15.lpp.
    10 Brastiņš E. Tautai. Dievam. Tēvzemei. - R., 1993. - 84.lpp.
    11 Bormane A. Dievturība vakar un šodien // Mistērija. - 2001. - Nr.11. - 4.lpp.

    Aivars Jakovičs

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (8)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook