Pirmie latvieši nokļuva Sibīrijā kā izsūtītie katordznieki jau vismaz pirms diviem gadsimtiem. Viņiem vēlāk piepulcējās brīvprātīgie izceļotāji, kuri uz Sibīriju devās 19.gadsimta otrajā pusē, pārceļošanai turpinoties līdz pat Pirmajam pasaules karam. Daļai tautiešu izdevās atgriezties Latvijā 20.gadsimta 20.gados, citiem - pēc 1945.gada, bet vēl citi uz vectēvu dzimteni atgriezās pavisam nesen - jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tomēr vairums no latviešu izceļotāju pēctečiem tā arī paliks savā jaunajā dzimtenē Sibīrijā, stāstīja Mielava.

Daudzi Sibīrijas latviešu ciemi pazuduši no zemes, un tos varēs atrast tikai retais zinātājs. Bet citi, izzūdot tradicionālajai lauksaimniecībai, strauji zaudē darbaspējīgos iedzīvotājus un līdz ar to arī skolu, ātri vien pārvēršoties par pensionāru ciemiem. Savukārt nedaudzajos dzīvotspējīgajos, vēl nesen ekonomiski plaukstošajos ciemos latviešu skaits ir rēķināms uz vienas vai dažu roku pirkstiem, bet pēc pārdesmit gadiem nebūs arī to.

Pirmie Sibīrijas latviešu ciemu meklētāji bija Ingvars Leitis un Uldis Briedis, kuri 1975.gadā Sibīrijas latviešu ciemu meklējumos devās ceļā ar velosipēdiem. Kopš tā laika dažādos Sibīrijas ciemos ir pabijuši gan mācītāji un skolotāji, gan pašdarbības kolektīvi un žurnālisti, gan pētnieki un studenti, gan parasti interesenti un tūristi.

Albums "Sibīrijas latviešu dziesmas" izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, bet Edgara Jansona vadītā "LSF Holdinga" sniegtais ziedojums ļaus ierakstu dāvināt visiem interesentiem Sibīrijā.