Foto: skatiens.lv

Šodien ir 17. jūnijs – viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts vēsturē. Šajā dienā 1940. gadā Latvija tika okupēta un aizsākās mūsu tautas dzīves tumšākais posms. Diemžēl šī notikuma nozīme nav norakstāma pagātnei. 17. jūnija sekas šodien uz savas ādas joprojām izjūt Latvijas iedzīvotāji. Bet jo īpaši - rīdzinieki, kuri savas valsts galvaspilsētā vēlas justies kā mājās. Nesen partijas „Visu Latvijai!” biedri veica eksperimentu.

Vairāki jaunieši devās uz dažādu Rīgas mikrorajonu veikaliem, lai pārliecinātos par apkalpojošā personāla spējām apkalpot iedzīvotājus valsts valodā.

Trīs stundu laikā konstatējām ap 40 vietu, kurās mūs latviešu valodā apkalpot nespēja vai atteicās. To ikdienā regulāri piedzīvo tikpat kā visi Rīgā dzīvojošie vai to apciemojušie latvieši. Jūs izteicāties, ka ikvienam pašvaldības iestādēs ir tiesības tikt apkalpotam dzimtajā valodā. Taču šīs zemes pamattauta dzimtajā valodā netiek apkalpota pat ikdienas dzīvē.

Gandrīz 50 gadus ilgušais komunistiskās okupācijas režīms visā pēcatmodas laikā nav novērtēts atbilstoši tā izdarītajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem, kas bija ne tikai latvieši. Pat Krievijā par šo laiku augstas amatpersonas izteikušas konkrētāku un nosodošāku vērtējumu. Krievijas valsts simbolikas izmantošana, Krievijas karoga Latvijā pagodināšana vairāk par mūsu valsts karogu, ne tikai uzvaru Otrajā pasaules karā slavinošo svētku svinēšana, bet arī padomju laiku simbolus un Krievijas impēriskumu atgādinošu karodziņu mājieni pie automašīnām - vai tas mums, Rīgas latviešiem un visai valstij, ir signāls, lai pret joprojām neaprēķināmās kaimiņvalsts varenību izjūtam padomju laikiem raksturīgo bijību?

Šī ir Latvija, tātad, vispirms pamattautas, latviešu, zeme un valsts, kas ne mazāk kā Krievija novesta līdz krīzei. Vai grūtās nākotnes priekšā mums vēl jāturpina samierināties ar pagātnes notikumu atgādinājumiem šādā biedējošā un augstprātīgā formā? Turklāt Krievija no komunisma diktatūras cieta nesalīdzināmi vairāk, kas varētu palīdzēt arī Latvijas krieviem ar traģisko pagātni nekoķetēt. Latvieši visos laikos pret sev labvēlīgām tautām, kas dzīvojušas mūsu zemē, bijuši iecietīgi. Vai krievu tautības pilsoņus un nepilsoņus savās politiskajās spēlēs izmantojošo politiķu mērķis ir provocēt mūs uz agresīvāku attieksmi?

Esam pārliecināti, ka Jūs kā nākamais pilsētas mērs varētu daudz darīt, lai noziedzīgās okupācijas sekas mūsu mājās, Latvijā, beidzot tiktu novērtētas atbilstoši izdarītajiem noziegumiem un turpmāk netiktu aktualizētas.

Mums ir konkrēti priekšlikumi, kā pašvaldība varētu palīdzēt Valsts valodas centram un kā veicināt latviskas Rīgas veidošanos. Mēs labprāt tos ar Jums apspriestu. Ceram arī uz Jūsu, Ušakova kungs, iniciatīvu okupācijas jautājumu vēsturiski taisnīgā izvērtēšanā, ar to izrādot cieņu režīma nomocīto un cietušo latviešu pēctečiem - mūsu bērniem un mazbērniem.

Ceram, ka arī Jūsu tuvākā kolēģa un Rīgas pārvaldīšanas partnera Aināra Šlesera dienaskārtībā šie jautājumi ieņems svarīgu vietu.

Kā savas valsts patrioti lūdzam mūsu prasības respektēt, cerot arī uz izlēmīgāku rīcību no Jūsu puses.

Partija „Visu Latvijai!”