Uzreiz gribu pasvītrot, ka, manuprāt, AM un NBS ir lielākā patriotiski noskaņoto latviešu koncentrācija no visām valsts struktūrām.

Tomēr mani uztrauc divas problēmas. Pirmkārt, ļoti daudz ierindas karavīru dienestā ir pieteikušies ar galveno motivāciju gūt labas sociālās garantijas, otrkārt, NBS augstākās vadības lēmumi un darbi liek šaubīties par viņu pārliecību un rīcību Latvijas interesēs.

Nav noslēpums, ka NBS rindās ir daudz cittautiešu. Tas gan nenozīmē, ka uzskatu viņus par valsts ienaidniekiem, bet tomēr. Ir nepatīkami dzirdēt, ka blakus tev kazarmās krievu valodā notiek saruna par kārtējo piemaksu, uzturnaudu vai kompensāciju. Nezinu, cik lojāli kritiskā brīdī būtu šādi cilvēki.

Kas attiecas uz vadību, tad man nav nācies novērot, ka augstākais komandējošais sastāvs tiešām domātu par Latvijas aizsardzības spēju uzlabošanu. Vai tiešām armijas uzdevums ir tikai pildīt NATO misijas un standartus?

Aizdomāties lika arī nesenais žurnālista Māra Zandera publiskotais "sapnis", ka NBS komandieris Maklakovs bieži dodas kopīgās medībās un zvejā ar Krievijas militāro atašeju. Maklakovam esot bijušas problēmas arī ar pielaidi valsts noslēpumam. Ja tā ir taisnība, un laikam jau ir, jo nav sekojuši nekādi paziņojumi vai protesti no NBS puses, tad uzskatu, ka mēs varam paļauties tikai uz daļu no savas armijas. Tas arī nozīmē, ka kritiskā brīdī augstākā vadība var darboties pret Latvijas interesēm.

Ceru, ka man nav taisnība.

Kaprālis