Mārtiņš Hudolejs

Sāku dienēt Latvijas armijā 1.Kājnieku bataljonā «LATBAT» 2003.gadā.

Nu jau dienu sešus gadus un laiku, ko esmu pavadījis šajā vienībā, nenožēloju ne mirkli.

2004.gadā mēs devāmies misijā uz Irāku un atradāmies tur sešus mēnešus. Šajā misijā pildīju ložmetējnieka amatu. Tā mūsu valstij un mūsu vienībai bija pirmā tādas bīstamības pakāpes misija.

2006.gadā atkārtoti bijām misijā Irākā, tikai atradāmies citā vietā un pilsētā. Atrašanās šajā zemē kļuva morāli grūtāka, jo bīstamība bija augusi. Šīs misijas laikā arī zaudējām savus divus biedrus. Šajā misijā biju nodaļas komandiera palīgs.

Mūsu atrašanās mērķis šajās zemēs - atbalstīt šo zemi un cīnīties par savu valsti, jo, palīdzot NATO valstīm, mēs nodrošinām mūsu valsts drošību

Esmu nodaļas komandieris un pašlaik atrodos Afganistānā. Atbraucām 2008.gada decembrī un nu jau drīz dosimies mājās! Šī valsts nav salīdzināma ar Irāku, te cilvēkiem ir pilnīgi cita uztvere un domāšana, jo viņi karo jau ļoti daudzus gadus!

Šī zeme ir skaista - te ir kalni, un tie arī padara to pievilcīgu! Temperatūra krasi mainās un nav pastāvīga, naktis ir aukstas un dienas - karstas, līdz pat 40 grādiem, ziemas periodā līst lietus nedēļu no vietas, un tas var ieilgt pat līdz mēnesim! Uzdevumi mums šeit ir savādāki, un to arī ir daudz!

Ar militāro tuvcīņu sastapāmies, kad Egils Helmanis vadīja nodarbības mūsu karavīriem 1.kājinieku bataljonā «LATBAT». Visi kā viens uzskatām, ka, tieši dienējot Afganistānā, šī militārā tuvcīņa mums dod pārliecību par sevi ekstremālās situācijās.

Mans nodoms ir turpināt vēl dienēt savas valsts armijā un pilnveidot sevi un savas zināšanas. To darīšu ar visu atdevi, ziedojot sevi savas valsts labā!

Mārtiņš Hudolejs