Portāls Nacionālisti.lv uz sarunu aicināja ekonomistu un publicistu, Jelgavas domes deputāta kandidātu Ivo Rubīnu.

- Rubīna kungs, kas ir galvenais kļūdainas princips, kas pieļauts, gan valsts, gan pilsētas līmenī?

Laikam jau tas, ka esam pieļāvuši, ka pie varas atrodas bezprincipiāli cilvēki,

tādi, kam nav nekādas izpratnes par kopīgiem ideāliem, interesēm! Princips ir vienkāršs; Jūs nekad no ēdienu katla neizvilksiet vairāk kā esat tur ielikuši. Nevar gaidīt, ka cilvēki, kas ievēlēti sava izskata, runas mākslas vai naudas daudzuma dēļ, pēkšņi sāks par svarīgu uzskatīt sociālos jautājumus, pilsētas attīstību.

Viņš turpinās labi izskatīties, pareizi runāt un kārtos savas lietas! Pilsētā ir pieļautas tās pašas kļūdas, kas valstī. Kredītsaistības, nesakārtotība, politiskās intrigas.

- Bieži dzirdam, ka deputāti galvenokārt kārto savas lietas, bet Jūs kā ekonomists zināt tādu jēdzienu kā „resursu ierobežotība", kas nozīmē, ka visiem nekad nepietiks...

Tas nozīmē, ka nevienam nav tiesību ņemt vairāk, kā viņš ir ieguldījis. Ja nav darba sabiedrības labā, bet no tās tiek ņemts, tad tādiem vieta ir nevis domē, bet iestādē, kas sabiedrības interesēs speciāli aprīkota ar izturīgiem žogiem.

- Kā un kurš noteiks samēru - kuram cik tiesību ņemt, cik liels ir viņa ieguldījums?

To var izdarīt jebkurš veselīgi domājošs cilvēks. Sev esmu to izvirzījis par vienu no mērķiem - nepieļaut, ka tiek ņemts tas, kas nepienākas, uzraudzīt likumību domē. Arī viens deputāts var daudz!

- Latvijā populāras ir kļuvušas plašas talkas? Vai talka mums ir nepieciešama arī, lai sakārtotu valsti, pilsētu?

Talka ir kārtošana. Cilvēki mācās sadarboties. Vides, saimniecisko attiecību kārtošana. Būtiskākais talkā ir kopdarbs. Ir jābūt vīzijai, ko gribam sasniegt, jāizvirza uzdevumi, jāsadala darbi.
Vienmēr ir kāds, kurš ierosina, kam ir vīzija, un es aicinu jelgavniekus sakopt pilsētā ne tikai pilsētvidi, bet arī politisko vidi.

- Kas Jums dod šādu pārliecību par sevi, saviem spēkiem?

Laika gaitā, darbojoties. Senāk gaidīju uz citiem, zinot, ka Latvijā ir daudz spējīgāku cilvēku par mani, cerēju, ka lietas tiks sakārtotas. Tomēr esmu nonācis pie secinājuma, ka varu paļauties tikai uz to, ko paveikšu pats. Arī šeit, Jelgavā. Zināmu daļu pārliecības ir devusi izglītība.

- Varbūt varat nedaudz pastāstīt?

Sevi uzskatu par ekonomistu. Esmu beidzis Ventspils augstskolu un ekonomikas maģistra programmu RTU. Otra specialitāte ir LU iegūtais jurista grāds.

- Kā var izkļūt no pašreizējās krīzes?

Ieviešot kārtību. Visās lietās. Pamats ir darbs, bet lai tas nestu rezultātu, ir jābūt kārtībai.
Prioritāte šobrīd ir izdzīvot! Tas nozīmē, ka budžeta līdzekļi un valsts aparāts ir jāvirza uz to, lai palīdzētu cilvēkiem pēc iespējas pārlaist šo laiku, nodrošināt pamatvajadzības.
Otrkārt. Nedrīkst aizmirst likt pamatus nākotnei. Jādomā par to, kā pārkārtot izglītības sistēmu, lai pietiktu speciālistu. Kā atbalstīt vietējos uzņēmējus, lai būtu saimnieciskais pamats. Un treškārt, kas varbūt pat ir svarīgākais, ir jānovērš tie šķēršļi, kas traucē attīstībai, neatkarībai, labklājībai. Mēs zinām, kādi un kuri.
Tieši to pašu var teikt par pilsētu. Primārais - cilvēku pamatvajadzības - iztika, dzīvesvieta. Domājot par nākotni, jāpiesaista tos, kas beidz studijas Jelgavā, lai šie cilvēki - inženieri, uzņēmēji - savu nākotni un profesionālo darbību saistītu ar mūsu pilsētu.

- Mūsdienu dzīve ar savu straujo ritmu, nestabilitāte sabiedrībā, negācijas...Kas ir tas, kas Jums dod spēku?

Spēku dod apziņa, ka jebkurš darbs agrāk vai vēlāk dod rezultātu, arī atziņa, ka pastāv nemainīgas vērtības, nemainīgi principi. Līdzsvaru palīdz atgūt tradicionālā kultūra, mūzika, pastaigas dabā. Ir svarīgi novērtēt to, kas ir izdarīts un sasniegts, piemēram, esmu priecīgs, ka ar domubiedriem esam izveidojuši spēcīgu organizāciju - Tēvijas sargi, kur jaunieši apgūst vēsturi, pašaizsardzību, lietderīgi pavada laiku. Lepojos, ka 2003. gadā aktīvi piedalījos kampaņā pret Eiropas Savienību, jo šobrīd ir piepildījušās mūsu prognozes par emigrāciju, lauksaimniecības krahu, cenu pieaugumu, to ka esam zaudējuši iespēju lemt pašiem un ietekmēt mums svarīgus lēmumus.

- Ko Jūs cerat sasniegt un kādēļ piedalāties vēlēšanās?

Vēlēšanas ir posms, solis, lai sasniegtu tos ideālus, par kuriem runāju. Apzinos, ka visu uzreiz nevarēs mainīt, bet tajā pašā laikā ir daudz iespēju un darāmā, pat esot opozīcijā.

- Paldies par sarunu!