Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Netaisnīgs miers
    • BLOGS
    • 2009-04-22

    Netaisnīgs miers

    Cik vērts ir miers, kas panākts uz netaisnības upura pacietības vai bezspēka rēķina? Vai daudz vērtīgāks nav taisnīgs karš? Par to bieži domāju, kad redzu, kā Latvijā relatīvi mierīgi sadzīvojam ar lielu skaitu Latvijai un latviešiem naidīgu personu, ka sadzīvojam ar netaisnīgiem likumiem un netaisnīgām amatpersonām.

    Tik bieži mēs meklējam dažādus smalkus un filosofiskus pamatojumus, kādēļ nav vēlama viena vai otra asāka reakcija vai darbība.

    Pārāk reti var dzirdēt/lasīt domugraudus, kādēļ tomēr rīkoties, par spīti tām vai citām nepilnībām. Kā piemēru varētu minēt nesen aizsāktās akcijas - „Apzināsim piekto kolonnu!" un parakstīšanos pret 9.maija sarīkojumiem. Gan interneta diskusijās, gan „dzīvajā" ir nācies sastapt cilvēkus, kas uzskata, ka šādas akcijas sanaido, šķeļ, izraisa konfliktus. Manā uztverē šāds uzskats ir tikpat absurds kā apgalvojums, ka naktsmiera traucētājs ir nevis zaglis, kas ielauzies mājā, bet tas, kurš viņu pamanījis mēģina sasaukt palīgus. Ar to es vēlos sacīt, ka kolonistu vadoņu taktika balstās tieši uz latviešu piekāpības rēķina. Tiek sperts solis un nogaidīts, kas notiks. Ja neseko asa reakcija (visbiežāk), tad tiek sperts nākamais. Tā esam nonākuši līdz situācijai, kad kolonisti par pašsaprotamu uzskata PSRS karogu vicināšanu Rīgas centrā, kad pašsaprotami tiem liekas, ka visur pārdevēji un ierēdņi atbild krieviski, ka var atļauties izplatīt naidīgu literatūru, filmas, rīkot atklāti naidīgas sapulces... Kādēļ lai viņi to nedarītu? Neviens taču neiebilst, visiem ir labi, vai ne?
    Mēģiniet iztēloties, kas notiktu, ja Izraēlas galvaspilsētā kāda ļaužu grupa mēģinātu svinēt Hitlera uzvaras vēlēšanās dienu, staigātu ar viņa bildēm, karogiem, atskaņotu militāros maršus un šī pasākuma priekšvakarā sarīkotu prezentāciju „dokumentālai" filmai par holokausta mītu.

    Daļa latviešu dzīvo ilūzijās. Tie neredz to, cik mērķtiecīgi un vērienīgi krievvalodīgo mediji un organizācijas konstruē krievvalodīgo kopienas identitāti, kā mobilizē noteiktām akcijām un uzskatu paušanai. Šis informatīvais lauks ir spēcīgs, un aizvien mazāk ir to cittautiešu, kas spēj pārvarēt „kopienas solidaritāti", lojāli izturēties pret latviešu centieniem.

    Mūsu interesēs ir saprast, ka tā notiek, ka pašreizējā nespējnieku elite situāciju nemainīs. Situācija nav patīkama, bet jāatceras, ka šodiena ir vakardienas sekas, līdz ar to, mēs šobrīd esošo situāciju mainīt nevaram. Ir taisnība, ka daļa vainas ir jāuzņemas mums pašiem par savu piekāpību, un jāapzinās, ka tā turpināties nedrīkst.
    Nevajag mums relatīvo, pazemojošo un netaisnīgo mieru! Ja mēs aizstāvam savas intereses, nav jābaidās no informatīviem vai citiem konfliktiem!

    Ar steigu jāiezīmē robežas, aiz kurām nedrīkstam piekāpties ne soli. Runājot militārā terminoloģijā, pozīciju noturēšanai jāizmanto ne tikai nocietinātus ierakumus, bet arī pretuzbrukumus.

    Runa ir par godu un principiem.

    Jānis Sils

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (9)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook