Tā kā budžeta ieņēmumi turpina strauji rukt, Valda Dombrovska valdība paziņojusi, ka gaidāma nākamā budžeta izdevumu samazināšana, kas varētu sasniegt pat 40 %.

Pats fakts, ka tēriņi līdzšinējās uzdzīves paģiru laikā jāsamazina, nav nekas neparasts, tomēr interesanti, ka budžeta izdevumu samazinājumu plānots veikt tikai jūnija otrajā pusē. Tātad pēc pašvaldību vēlēšanām.

Tas nozīmē, ka vēl trīs mēnešus Latvijas valsts turpinās tērēt stipri vairāk naudas, kā var atļauties. Ļoti ērti pie varas esošajām partijām, kuras līdz vēlēšanām izvairīsies no pilna mēroga atbildības par līdzšinējos gados sastrādāto, bet neizdevīgi valstij, kas būs notērējusi ieņēmumu rezervi un vēl vairāk palielinājusi jau tā milzīgās ārējās saistības. Savlaicīgs un vērā ņemams budžeta tēriņu samazinājums valstij būtu radījis rezervi, kas noderētu gada otrajai pusei un nākamā gada sākumam, kad parādīsies krīzes patiesie apmēri. Tomēr arī šoreiz pirmsvēlēšanu populisms ir ņēmis virsroku, vēlreiz apliecinot, ka pat „Jaunais laiks” ir tikai skanīgs lozungs bez reāla seguma.

Šis lēmums nozīmē to, ka Latvija tik un tā var nonākt līdz valūtas devalvācijai, jo naudas trūkums valsts kasē un tam sekojošais sabiedrības (pensionāru, invalīdu un valsts sektorā nodarbināto) spiediens radīs pārāk lielu kārdinājumu pieķerties Latvijas Bankas valūtas rezervēm vai „nodrukāt” papildus latus. Bez reāla valūtas seguma lata kursa kritums būs tikai laika jautājums. Ja tas būtu noticis savlaicīgi un kontrolētos apjomos, rezultāts būtu bijis daudz labāks, nekā tas būs pēc kāda laika – valūtas rezerves būs „noēstas”, turklāt šādos apstākļos kontrolēta devalvācija vairs nebūs iespējama. Tātad būsim vēl kādu laiku padzīvojuši pāri saviem līdzekļiem,  turpinot palielināt jau tā milzīgo ārējo parādu.

Ivo Rubīns