Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Karogs atgādina, kas šeit ir saimnieki
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2009-04-08

    Karogs atgādina, kas šeit ir saimnieki

    Tiesībsargs Romāns Apsītis atzinumā norādījis, ka Latvijā spēkā esošais karoga pacelšanas pienākums pie privātpersonām piederošajām ēkām pārkāpjot cilvēka pamattiesības.
    Tiesībsarga pienākums ir jebkuru jautājumu izvērtēt no tiesiskā viedokļa.

    Tomēr ne mazāk svarīgi ir saprast, ko karoga pacelšanas pienākums dod pēc būtības un kādas būtu sekas šā pienākuma atcelšanai.

    Jāatzīst, ka argumentus var saskatīt abos viedokļos. Ja karogus mastā vilktu tikai brīvprātīgi, tad labāk nekā jebkāda akadēmiska pētījuma rezultātā redzētu, cik un kas mūsu valstī ir patrioti. Katrs paceltais karogs liecinātu, ka namā dzīvo kāds, kuram jēdziens "pašam sava valsts" ir tiešām nozīmīgs.

    Taču lietai ir otra puse. Pirmkārt, vai esam gatavi redzēt, cik daudziem patiesībā 18. novembris ir nozīmīgs? Cik Latvijas ļaudīm ir svarīgi pieminēt, piemēram, 14. jūniju? Un ja nu uzskatāmi ieraugām, ka morālās krīzes pāraugšana ekonomiskajā krīzē pārāk daudzu cilvēku ticību savai valstij ir sagrāvusi? Protams, labāk rūgta patiesība nekā saldi meli... Taču šķiet, ka apliecinājumus rūgtajai patiesībai tāpat gūstam gana lielā daudzumā. Kāpēc vēl bojāt svētkus? Tieši šis karogu iztrūkums var atņemt izšķirošus svētku iespaidus, piemēram, maziem skolēniem, kam šajās dienās veidojas priekšstats par to, kas ir vērtīgs.

    Svētku noformējums nav tikai katra pilsoņa individuālā lieta. Katrs karogs pie nama sienas veido lielo kopskatu, kas jau ir visas valsts jautājums.

    Svaru kausos ir to cilvēku izpausmes brīvība, kam Latvijas valsts ir vienaldzīgs vai pat svešs veidojums, un to cilvēku gandarījums un komforts, kam Latvijas valsts ir svētums. Bet, manuprāt, tieši otrie veido valsts attīstības pamatu un, jo vairāk šo otro būs, jo lielākas izredzes gaidīto attīstību pieredzēt. Kam par labu izšķirties, ir jāizlemj katram pašam.

    Kas attaisno savu nicīgo attieksmi pret valsti un tās simboliem ar grūtajiem dzīves apstākļiem, tam priekšstats par valsti ir gaužām aprobežots. Valsts – tā ir iespēja, kuru varam izmantot un varam izšķiest. Šodien tā tiek izšķiesta, bet pie tā jau nav vainojama pati iespēja. Šī iespēja ir dārgākais, kas ir mūsu tautai.

    Karogs ir ne tikai piederības apliecinājums, tā ir arī varas zīme. Armija, ieņēmusi ienaidnieka cietoksni, paceļ tornī savu karogu. Kalnā kāpēji paceļ karogu visaugstākajā pievarētajā virsotnē. Olimpiskais čempions, kāpjot uz goda pjedestāla, paceļ savas valsts karogu. Karogs nozīmē – "mēs šeit valdām". Kāds vaicās: "Tad kāpēc sevi mānīt? Vai tiešām ticam, ka mūsu tauta patiešām šeit ir īstie saimnieki?" Jā, ir! Pat ja savas saimnieka tiesības neizmantojam tā, kā vajadzētu, tomēr mēs esam un paliekam šeit saimnieki. Un karogiem pie namu sienām ir jākalpo tam par atgādinājumu.

    Raivis Dzintars


    Ievietotāja profils | Komentāri (33)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook