Palielinot pievienotās vērtības nodokļa likmi no 18 uz 21 procentu, Godmanis to mēģināja pamatot ar nepieciešamību samazināt importa patēriņu.

Pēc kāda laika šai idejai piebalsoja arī daži ekonomisti, norādot, ka lielāko daļu ikdienā patērēto preču Latvija ieved no ārvalstīm, tāpēc to cenu pieaugums samazināšot importa patēriņu un līdzsvarošot tirdzniecības bilanci.

Uzsvērts tika arī tas, ka atšķirībā no importa, eksportu pievienotās vērtības nodokļa palielināšana neskar, jo izvestā produkcija ar PVN netiek aplikta.

Tik tālu viss izklausās loģiski, jo tiek samazināts ievestās produkcijas patēriņš, eksportētāji netiek skarti, bet uz patēriņa samazināšanas rēķina ietaupītā nauda tiek novirzīta uzkrājumiem, ieguldījumiem un ārējā parāda atmaksai. Tomēr noklusēts tika ārkārtīgi būtisks apstāklis - pievienotās vērtības nodokļa palielināšana smagi skars tos uzņēmējus, kas savas preces un pakalpojumus pārdod vietējā tirgū.

Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu produkciju realizē tieši Latvijā, jo mazo apjomu dēļ ārvalstu tirgus nav pieejams. Arī daļa no eksportētājiem nav atteikušies no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū, kas dod papildus ieņēmumus un stabilitāti. Vietējā patēriņa straujš kritums nozīmē gan treknas svītras pārvilkšanu līdz šim deklarētajai mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politikai, gan Latvijas ekonomikas vēl lielāku atkarību no ārējās ekonomiskās vides. PVN likmes palielināšana nedod nekādas salīdzinošas priekšrocības vietējiem preču un pakalpojumu ražojumiem konkurences cīņā ar ievesto produkciju, bet gluži otrādi - iznīcina jau tā vāro nacionālo ekonomiku. Rietumu milži Latvijas tirgū izturēs arī vairāku gadu zaudējumu periodu, bet vietējā ekonomika, kurai nav milzīgu kapitāla rezervju, bet līdzšinējos gados uzkrātas pamatīgas saistības, šādu „ledus laikmetu" ekonomikā var neizturēt.

Iepriekš minēto apstākļu dēļ importa samazināšanās pievienotās vērtības nodokļa kāpuma rezultātā visticamāk būs īslaicīga tendence, jo tā paša iemesla dēļ bankrotēs arī vietējie uzņēmumi. Pēc laika atbrīvojušos nišu atkal aizpildīs importa produkcija, bet pakalpojumu sektorā - ārvalstniekiem piederoši Latvijā reģistrēti meitas uzņēmumi. Rezultāts būs vēl lielāka Latvijas atkarība no ārējās tirdzniecības un ārvalstu investīciju plūsmām.

Latvijas situācijā bija jāpielieto kāds no protekcionisma instrumentiem, kas ļautu sadārdzināt ievesto produkciju, nepalielinot vietējās produkcijas cenas. To varētu panākt gan ar tiešām metodēm - muitas tarifiem un kvotām, gan ar netiešām metodēm - tiešo nodokļu samazināšanu vietējiem ražošanas uzņēmumiem, dažādu tehnisko barjeru izmantošanu importa ierobežošanai, vietējās produkcijas reklāmas kampaņām un valūtas kursa pazemināšanu. 

Latvijā pašlaik virsroku ir ņēmusi ideoloģija, ko varētu apzīmēt par liberālo totalitārismu, jo līdzīgi staļiniskajai Padomju Savienībai, arī pašreizējā Latvijas valsts imitācijā absurda ideja ir pacelta augstāk par visas tautas likteni. Brīvais tirgus ir pasludināts par pašmērķi, un pat simts tūkstoši bezdarbnieku un pa vīlēm jūkoša ekonomiskā sistēma nav pietiekams iemesls, lai politiku pārskatītu un piemērotu cilvēku vajadzībām.

Ivo Rubīns