Skatīt fotogaleriju >

19. martā britu žurnāls „The Economist” publicējis savu ekspertu pētījumu par globālās krīzes nestajām pārmaiņām.

Pētnieki prognozē būtisku politisko nestabilitāti lielākajā daļā pasaules. Baltijas valstis iekļautas augsta riska grupā. Ļoti augstā riska grupā iekļuvušas vairums Āfrikas, atsevišķas Āzijas un Balkānu valstis (skat. attēlu galerijā).

Prognozes ietver ne tikai jau zināmus vērtējumus, bet arī vairākus jaunus ievērības cienīgus izteikumus.

„The Economist” speciālisti uzskata, ka pastāv liela iespējamība, ka šī krīze varētu apturēt globalizāciju, kļūt par klupšanas akmeni Eiropas Savienībai, radīt jaunas politiskās struktūras, kas mainītu demokrātiskos režīmus valstu iekšienē, kā arī izraisīt starptautiskus konfliktus.

Īpaša uzmanība pievērsta Ukrainai un Krievijai. Ukraina iekļauta ļoti augstas nestabilitātes grupā. Ņemot vērā šo valstu izmērus, nemieru uzliesmojumi tajās varētu radīt plašus satricinājumus globālā mērogā. Būtiski, ka Krievijas un Ukrainas kaimiņvalstis ir augsta un ļoti augsta riska grupā.

Pētnieki izvirza trīs iespējamos scenārijus.

Pirmā scenārija gadījumā, pētnieki paredz pakāpenisku stabilizēšanos rietumvalstu ekonomikā 2010. gada laikā, lai gan arī pēc šī perioda beigām globālā ekonomika vairs neatgriezīsies līdzšinējā mērogā.

Otrā scenārija gadījumā (iespējamība – 30%) , ņemot vērā pieaugošās protekcionisma tendences, globalizācija tiek pavērsta pretējā virzienā un katra valsts koncentrējas tikai savu iekšējo problēmu risināšanai.

Trešais scenārijs (10% iespējamība) paredz pilnīgu pašreizējās tirgus sistēmas sabrukumu, sabrūkot uzticībai dolāram. Pasauli pārņem vardarbīgu nemieru un protestu vilnis.

Pētījuma autoru pieeja, protams, raksturo Rietumu brīvā tirgus pieeju. Turklāt no pozīcijas, kas par labāko saimniecisko scenāriju uzskata globalizētu ekonomiku.

Tādēļ šīs pesimistiskās prognozes var uzlūkot arī citādi: pasaule atgriežas pie nacionālā protekcionisma. Un tā ir iespēja arī Latvijai sakārtot un aizsargāt savu tautsaimniecību.

Jānis Sils

Pilns pētījuma teksts pieejams šeit >>>