Izvēle ir vienmēr!

 Nesen aizsāktā akcija par piektās kolonnas apzināšanu izraisīja diezgan plašu rezonansi arī krieviski rakstošo vidū. Saprotams, ka lielākā daļa šo komentāru bija rupjības un tukši draudi, jo šaubos vai kāds no šiem “malačiem” realitātē arī būtu gatavs stāties pretī TS puišiem. Bet jebkurā gadījumā skaidri var redzēt, ka problēma ar latviešiem nelojāliem cittautiešiem ir aktuāla.

Problēmas sakne ir šo cilvēku identitātē. Visus šos gadus viņi ir skatījušies un klausījušies televīziju un radio krievu valodā.

Šie kanāli ir piesātināti ar spēcīgu Krievijas Federācijas propagandu, jo kā var nojaust Krievijas Federācijā nekas praktiski nenotiek bez akcepta.

    Nesen pārraidītā miliču seriālā kāda tante apjūsmoja Padomju Savienību. Šādas epizodes ir neskaitāmas un, identitāti alkstošam krievam, šie ir ļoti saldi meli. Dzīvojot pavisam citā vidē, viņi idealizē Padomju Savienības tēlu, kāds varbūt pat attaisno Padomju Savienības noziegumus. Kāds sāk jau pieņemt Krievijas Federāciju kā jaunu veidolu tai pašai vecajai sistēmai.

    Cilvēks nevar iztikt bez piederības kādai lielākai sociālai grupai – tautai. Katram cilvēkam ir vajadzīga kārtība un cerība. Tad nu šie cilvēki pievienojas Krievijas Federācijas kārtībai un cerībai par “skaisto” Padomju Savienību. Tikai šajā gadījumā, būdami izmisumā, viņi neapzinās kādu ļaunuma mašinēriju viņi atbalsta. Būtu jau skaisti, ja viņi pieņemtu latviešu kultūru, valodu un tikumus, bet daudziem tā ir problēma, jo elementāri nav latviešu valodas zināšanu, par ko “jāpateicas” mūsu valdībai, ka tika uzturēta divu plūsmu izglītības sistēma.

    Šeit es runāju par tiem krieviski runājošajiem, kuri gan savā aklumā ir agresīvi. Par tiem deģenerātiem, kuri savas smadzenes ir izšķīdinājuši alkoholā un narkotikās, nav vērts runāt. Tā gan paliek vienalga problēma. Jauki būtu, ja krievu tauta pati parūpētos par šiem sabiedrības slāņiem, jo godu tai tā netaisa. Bet lai arī kas ķertos pie šī darba, jāatceras, E. Helmaņa teiktā doma, ka tie ir šķēršļi kas vienkārši jānovāc malā, lai citiem tie netraucētu. Jo tikai trakais mēģina pārliecināt akmeni, lai tas veļās nost no ceļa!

    Vēl jāpiebilst, ka tikai tad kad latvieši sakārtos savu valsti, krievi sakārtos savu valsti un krievi sapratīs, ka viņi Latvijā var būt tikai un vienīgi ciemiņi ar no visa tām izrietošajām sekām, tikai tad abas šās tautas varēs līdzpastāvēt. Bet uzreiz gribu pieminēt, ka diemžēl vēsture ir rādījusi, ka no kolonistu puses šādas lietas gaidīt ir veltīgi un vairums kolonistu aug kā šie akmeņi, kuri arī vien mums pašiem būs no mūsu ceļiem jāveļ grāvjos. Tāpēc mēs latvieši mācīsimies, strādāsim, karosim, dziedāsim un uzbūvēsim savu valsti pēc sava prāta.