Krustības ir cilvēka pirmais lielais gods, kad tiek dots vārds, kas apliecina viņa uzņemšanu ģimenes lokā. Vārds cilvēkam ir ļoti nozīmīgs viņa turpmākajā dzīvē, tāpēc jāatrod pareizais un atbilstošākais.

Paralēli tiek lietotas divas vārda formas, kaut gan latviešu tradīcijai atbilst krustības jeb krustabas nevis kristības.

Laiks pirms dzemdībām tautas dziesmās saukts par sievu grūtajām, sūrajām dienām, arī par sievu dienām.

Uguntiņu iededziet
Tumšajā istabā;
Māmuliņu atviedieti
Grūtajā dieniņā.

Vispiemērotākā vieta bērna dzimšanai bija pirts, jo tā parasti bija novietota upes vai dīķa malā, nostāk no citām ēkām. Tā bija arī higiēniski vispiemērotākā vieta latviešu zemnieku sētā. Turklāt istabās parasti uzturējās daudz ļaužu, tādēļ tās dzemdībām nebija piemērotas. Īpaša uzmanība tika veltīta takai, kas veda uz pirti. Tautasdziesmas un ticējumi jaunām sievām īpaši piekodina, lai pirts taka būtu tīra un sakopta. Pirts taka jāravē un jākopj, lai Mārai un Laimai, kas ir dzemdētājas palīdzes, tāpat arī pašai dzemdētājai būtu droša iešana. Pirts takas malā aug vai tiek iestādīta ābele vai liepa. Šiem diviem kokiem ir dziļi simboliska nozīme latviešu folklorā. Tie simbolizē sievietes mūža gaitu.

Jaunu liepu iestādīju
Pie pirtiņas duravām;
Tur māsiņa piesaķēra
Grūtajā dieniņā.

Seno latviešu dievībām Mārai un Laimai ir liela nozīme gan grūtniecības periodā, gan dzemdībās. Dainās pirts tiek saukta par Māras vai Laimas pirti, jo viņas abas ir klāt šajā svarīgajā brīdi. Lai dzemdības būtu vieglas, jāiet vaļā palaistiem matiem, pogām jābūt atpogātām, mājās tiek atslēgtas visas durvis, atdarītas atvilktnes, atvērti vāki. Šo priekšnosacījumu vieglām dzemdībām min kā tautas dziesmas, tā ticējumi.

Steidzies Dēkla, steidzies, Laima,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse,
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.

Veicot dažādas darbības dzemdību laikā, var veicināt dažādas īpašības bērniņam, piemēram, nevajag skaļi kliegt, tad bērns būs kluss. Tāpat arī, ja dzemdējot gultā ieliek cirvi, tad piedzimušais bērns būs puika. Pirms un pēc dzemdībām sieva pirtī ziedo Mārai un Laimai, izlūdzoties labvēlīgas dzemdības, kā arī pateicībā par vieglajām dzemdībām.

Es savai Laimiņai
Lielcekula vistu kāvu,
Kā tā man palīdzēja
Grūtajās dieniņās.

Pēc bērna piedzimšanas māti un jaundzimušo apciemo radinieces un kaimiņienes. Raudzībās ejot, vienmēr ņēma līdzi kādu kukuli, ar ko varētu pacienāt vājinieci. Dažreiz sievas ilgāku laiku uzturējās pie vājinieces un palīdzēja sakopt viņai māju.

Upīte tecēja,
Ziediņi bira;
Nāk mana tēvmāsa,
Ar kukulīti.

Pēc raudzībām seko pirtīžas, kad laiku pēc dzemdībām māte iet pirtī mazgāties kopā ar bērnu, pēc tam seko mielasts. Pirtīžu nozīme ir veicināt bērna veselību, labklājību un arī novērst ļaunumu no mātes un bērna. Pirts šajā reizē tiek kurināta īpaši. Vecā māte aizbāž visus pirts lodziņus un šķirbiņas, tad izskaita malkas pagales pa pāriem. Pirmajai pagalei klāt liek pīlādža zaru un ozola pagali, ja bērns ir puika, vai liepas pagali, ja bērns ir meitene. Mazgājamais ūdens jāsmeļ tekošā upītē.
Pirtīžās piedalās tikai sievietes, kas palīdz mātei un jaundzimušajam nomazgāties un nopērties. Uz pirti ņem līdzi ēdamo un dzeramo.

Turpinājums drīz.

Visi rakstā izmantotie materiāli atrodami internetā.