Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Svešie ideāli
    • BLOGS
    • 2009-03-02

    Svešie ideāli

    Zivis pūst no galvas, cilvēki – no dvēseles. Tas, kā rīkojamies attiecībās cits ar citu – ar līdzcilvēkiem, gan saimnieciskās, gan kultūras, gan sabiedriski politiskās dzīves sfērās, ir tikai atspulgi tam, kas notiek mūsu iekšējā pasaulē.

    Pirms no mūsu rokām aizslīd materiālās vērtības, no mūsu prātiem aizslīd garīgās vērtības. Un aizņemamies mēs ne tikai svešu naudu, bet arī svešus ideālus. Abi rada maldīgu priekšstatu, ka  pieder mums.

     

     

    Būtiskākā atšķirība ir tajā, ka aizņemtā nauda mūs padara par saimnieciski nebrīviem līdz parāda atdošanas brīdim, savukārt aizgūtie ideāli var verdzināt tautu no paaudzes paaudzē.

    Ja kāds paveicis labu darbu, uzrodas daudzi, kas vēlas sev piespraust veikuma atzinības medaļu. Ja kāda tauta ir patiesi kulturāla un attīstīta, atrodas daudzi, kas gatavi apgalvot, ka atnesuši tai eiropeisko kultūru, saimniecisko attīstību. Mūsu tautai „kultūras un attīstības” nesēju nekad nav trūcis. Tas patiesībā ir kompliments.

    Taču galvenā problēma ir mūsu attieksmē. Gadu desmitos un simtos svešinieku nestie dzīves ideāli ir mazpamazām iegūluši tautas dvēseles apcirkņos. Dažbrīd tik stipri, ka esam sākuši šīs svešās lietas saukt par savām. Ir pagājuši gadsimti, un daļa latviešu sauc sevi par kristiešiem, ir pagājuši gadu desmiti, bet par komunistiem latviešu nozīmīga daļa sevi nesauc. Kaut nevar noliegt arī padomju laiku uzslāņojumus apziņā. Prātā nāk doma – ja komunistiem šeit būtu izdevies nostiprināties pāris gadsimtus, vai arī tad daļa latviešu, neskatoties uz ciešanām, ko tautai nesis šis režīms, līdzīgi kā pret kristīgo baznīcu sāktu izturēties pret to ar izteiktu lojalitāti?

    Ir pagājuši vien pārdesmit gadu, kopš Latvijas piesaistīšanas Rietumu civilizācijai, un jau tagad varam redzēt latviešus kosmopolītus, multikulturālistus. Kas ir visu šo svešo mācību kopsavilkums? Materiālisms! Neatkarīgi no rašanās laika. Gan kristietība, gan komunisms, gan liberālisms ir piesaistījis cilvēku apziņu matērijai, tā ierobežojot cilvēka izpratni par augstākiem ideāliem. Kristietība caur augstāko ideālu – miesas augšāmcelšanos, komunisms caur cilvēka elementāro vajadzību piepildīšanas ierobežošanu (deficīts), liberālisms caur egoistiska indivīda iegribu postulēšanu par augstāko atskaites punktu.

    Vai varam ko pārmest saviem tautas brāļiem, ka tie sākuši sekot svešiem ideāliem? Jā un nē. Aksioma ir, ka ceļa virziens atkarīgs no tā, kādu mērķi esi izvēlējies. Un vai gan nav likumsakarīgi, ka pēdējā laikā aizvien vairāk dzirdam vārdu savienojumus „šī valsts ir bankrotējusi” un tamlīdzīgus, ja liela daļa cilvēku ir vadījusies no citiem ideāliem, „eiropeiskām”, „globālām” vai „kristīgām” vērtībām, bet nav atvēlējuši vietu nacionālismam, valstiskai domāšanai savā apziņā?

    Tas, ko nenovērtējam, tiek atņemts. Kā Amerikas indiāņiem zemu vērtēto zeltu iemainīja pret spogulīšiem un stikla krellītēm, tāpat mums valsti iemaina pret bezvīzu režīmu.

    Tikai caur savu pasaulskatu varam pateikt, kas mums derīgs, kas – kaitīgs. Svešu ideālu vadīti varam būt tikai svešu kungu kalpi.

    Jānis Sils


    Ievietotāja profils | Komentāri (38)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook