Robežsargu komandieris ir atzinis, ka nespēj nodrošināt robežas aizsardzību pat pašreizējā pieticīgajā apjomā.

Savā atklātajā vēstulē Dāboliņš norāda, ka: "Šobrīd nelikumīgas robežšķērsošanas un nelegālās migrācijas spiediens uz Latviju un caur Latviju būtiski pieaug un turpina pieaugt (salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kopējais pārkāpumu skaits uz ārējām robežām un valsts iekšienē ir dubultojies, par nelikumīgu „zaļās” robežas šķērsošanu ir trīskāršojies, bet aizturēto personu skaits, kas nodrošināja nelegālo imigrantu ievešanu Latvijā ir pieaudzis par 80%)"

Lielākā daļa cilvēku, domājams vēl nav apjautuši, ka pēc iesaistīšanas ES un īpaši pēc Šengenas vienošanās spēkā stāšanās, Latvijai faktiski vairs nav robežu ar ES pavalstīm. 

Situāciju uz Austrumu robežas spilgti raksturoja bijusī prezidente Freiberga, apskatot krūmājiem aizaugušo robežu, ko dabā spēj saskatīt tikai zinātājs: "Te jau divīzijas var pāri staigāt nepamanītas..."

Vai tuvākajā laikā atgriezīsimies pie deviņdesmito gadu sākuma prakses, kad robežu sargāja zemessargu posteņi?