Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Cīņa Ukrainā (tiešraide)
Diskusija par Latvijas aizsardzību; Skaisti mirt vai neglīti izdzīvot?
    • Militārisms, drošība
    • 2014-10-21

    Diskusija par Latvijas aizsardzību; Skaisti mirt vai neglīti izdzīvot?

    Latvijas kara muzejā 7.oktobrī  notika diskusija par Latvijas aizsardzības jautājumiem ar uzsvaru uz Zemessardzē sasāpējušām problēmām.  Ir pagājušas divas nedēļas un 21.oktobrī diskusijas pilns ieraksts būs skatāms kanālā OTV.

    Tādēļ būtu vērts īsi ieskicēt galvenos secinājumus par diskusijā runāto.

    Latvijas kara muzejā 7.oktobrī  notika diskusija par Latvijas aizsardzības jautājumiem ar uzsvaru uz Zemessardzē sasāpējušām problēmām.  Ir pagājušas divas nedēļas un 21.oktobrī diskusijas pilns ieraksts būs skatāms kanālā OTV.

    Tādēļ būtu vērts īsi ieskicēt galvenos secinājumus par diskusijā runāto.

    Vispirms paldies EDSO parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājai Vinetai  Poriņai par viņas atbalstu un līdzdarbošanos, lai diskusija par „Tēvijas sargu”  atklātajā vēstulē paustajiem, ilgi noklusētajiem un būtiskajiem jautājumiem būtu iespējama.  Un fakts, ka no visas deputātu saimes, vēl plašākā deputātu kandidātu loka, un pat no Nacionālās apvienības, kas sevi allaž pozicionē kā nacionālās intereses aizstāvošu spēku, Poriņa bija vienīgā politiķe, kas pievērsās šim jautājumam padziļinātāk un pēc būtības, liecina par politiskās un sabiedriskās domas vienaldzības apjomu attiecībā uz aizsardzības jautājumiem.

    Diskusijā NBS un aizsardzības nozari pārstāvēja Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš, bijušais aizs.min. padomnieks Jānis Derkusovs, Aizsardzības ministrijas politikas direktors Jānis Garisons. „Nemiernieku” spārnu pārstāvēja zemessargi Jānis Sils, Einārs Rekšņa, Juris Ķiploks, kā arī atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.

    Kā jau bija gaidāms, daļu atklātās vēstules jautājumu tika iztirzāti trūkstošo līdzekļu un mazā budžeta griezumā. Atsevišķos gadījumos, tas objektīvi ir tā, citos ne īpaši.

    Vēl daļa problēmjautājumu tika atbildēti slavenajā toņkārtā: „Zinām, piekrītam, ir plāns, jau drīz viss būs lieliski!”

    Citiem vārdiem sakot liela daļa jautājumu pēc būtības netika atbildēti.

    Mazliet kuriozi, ka pat tv kameru un publikas priekšā ZS komandieris apgalvoja, ka ieroču zemessargiem mājās nav tādēļ, ka zemessargi neesot gatavi pirkt seifus. Tas protams tā nav.

    Par guvumiem; Labi, ka ledus ir sakustējies un par problēmām aizsardzības nozarē beidzot tiek runāts publiski. Līdz šim, kā uz to pareizi norādīja diskusijas dalībnieks Mārtiņš Vērdiņš, publiski par aizsardzības nozari runāts caur „rozā filtru”, uzsverot tikai pozitīvo informāciju.

    Viens no diskusijas uzdevumiem bija panākt atbildīgo amatpersonu izteikumus – apgalvojumus vai solījumus – kuriem pēcāk varētu „pieķerties”, ar mērķi panākt izmaiņas kaut vai daļā problēmu. Viens šāds apgalvojums tika izteikts – jau minētais ZS komandiera izteikums par to, ka zemessargi ieročus glabāt mājās drīkst, jāraksta tik iesniegums bat.kom. un jānodrošina glabāšanas apstākļi. Kā atskaņa no diskusijas, presē pavīdēja Aizsardzības ministrijas ziņa par plānotu ieroču decentralizāciju zemessardzē. Šo tematu noteikti turpināsim publiski virzīt tālāk – sākotnēji ar iesniegumiem, kuros NBS un ZS vadībai lūgsim konkrēti uzskaitīt kritērijus, kas jāizpilda ieroča saņemšanai, pēcāk, kad kārtība būs paskaidrota – popularizēsim to zemessargu vidū un aicināsim vērsties ar iesniegumiem pie savu bataljonu vadības.

    14.oktobra intervijā Aizsardzības ministrs Vējonis kā vienu no risināmajām problēmām nosauca „ZS izvietojuma jautājumus”. Šķiet, arī šis jēdziens ministra retorikā nonācis pateicoties diskusijai un tai veltītajām nedaudzajām publikācijām plašsaziņas līdzekļos.

    Pāris secinājumu varēja izdarīt arī attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem Latvijā. Diskusijai tika veltītas divas publikācijas rakstošajos medijos – NRA (paldies autoram par iedziļināšanos un salīdzinoši plašu izklāstu!) un LA, un pāris atsauces uz NRA rakstu citos portālos. No raidošajiem medijiem vienīgi OTV uzskatīja aizsardzības jautājumus par gana svarīgiem, lai diskusiju filmētu un pārraidītu ēterā. Sižets, kurā par diskusijas saturu gandrīz nekas netika atklāts tika pārraidīts TV3. Gan sabiedriskie mediji, gan citi lielākie plašsaziņas līdzekļi par aktuālāku uzskatīja epidēmijas Āfrikā vai notikumus citās valstīs.

    Kopējais secinājums ir, ka noteikti jāturpina cilāt neērtus, bet no valsts drošības viedokļa būtiskus jautājumus, pēc iespējas izskaužot butaforiju un darbošanos „ķeksīša pēc” mūsu bruņotajos spēkos. Ministrijas un ZS amatpersonas gan ar teikto, gan neatbildēto apstiprināja to, ka šobrīd reālas agresijas gadījumā mūsu spējas ir visai ierobežotas. Un, nedaudz pārfrāzējot diskusijas dalībnieka Eināra Rekšņas teikto, mēs šobrīd būtu spējīgi skaisti un varonīgi mirt, bet lai nesmuki izdzīvotu, ar steigu jāatrisina apgādes, apmācību, tehnisko līdzekļu un bruņojuma problēmjautājumi.

     

    Jānis Sils


    Ievietotāja profils | Komentāri (3)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook