Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Pret eiro. Pretargumenti Latvijas Bankai. Ekonomista redzējums
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2013-01-25

    Pret eiro. Pretargumenti Latvijas Bankai. Ekonomista redzējums

     

    Uzskatu valdības un Latvijas Bankas izmantotos argumentus par maldinošiem:

    1. Lētāka atkarība - Latvijas Banka norāda, ka eiro ieviešanas rezultātā uzlabosies Latvijas kredītreitingi, kas samazinās aizņēmumu procentu likmes, nodrošinot lētākas parāda apkalpošanas izmaksas valdībai un iedzīvotājiem.

     

    Apgalvojums ir nepatiess jau ķēdes pirmajā posmā, jo kredītreitingus nosaka valsts reālā spēja pildīt savas kredītsaistības, nevis iestāšanās vienā vai otrā organizācijā. Piemēram, Norvēģijas un Šveices, kas nav Eiropas Savienības pavalstis, kredītreitingi ir augstāki par lielu daļu eiro zonas pavalstu (t.sk. attīstīto) kredītreitingiem, jo šo valstu ekonomiskā situācija ir labāka. Pat neskatoties uz Latvijas dziļo ekonomisko krīzi, arī mūsu kredītreitings ir ievērojami augstāks par daudzu eiro zonas pavalstu (piemēram, Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Īrijas un Slovākijas) kredītreitingiem.

    Tas, ka atsevišķām valstīm pēc iestāšanās eirozonā tiešām tika paaugstināti kredītreitingi, saistāms nevis ar pašu iestāšanās faktu, bet gan ar noteiktu ekonomisko kritēriju izpildi. Tātad labākus kredītreitingus un lētākas aizdevumu likmes var sasniegt īstenojot atbildīgu saimniecisko politiku, nevis iestājoties brūkošās savienībās.

    Vēl jo muļķīgāku šo argumentu padara fakts, ka tieši Latvijas Bankas īstenotās politikas rezultātā Latvijas valdībai un iedzīvotājiem ir milzīgs ārējais parāds un tā apkalpošanas izmaksas. Piesauktie argumenti liecina, ka Latvijas Banka un valdība, tā vietā lai domātu par ārējo saistību samazināšanu un vietējā naudas tirgus attīstību, šo atkarību plāno nostiprināt arī nākotnē.

    2. Samazināsies valūtu konvertācijas izmaksas - Valūtu konvertācijas izmaksu samazināšana nav salīdzināma ar valsts saimnieciskās neatkarības zaudēšanu. Šo argumentu var salīdzināt ar aicinājumu izlauzt durvis, lai tās nebūtu jāvirina ieejot un izejot no mājas - skaidrs, ka durvju radītās neērtības ir daudz mazākas, kā problēmas, kas rastos tās likvidējot.

    Jāuzsver, ka valūtu konvertācijas ieņēmumi veido daļu no banku peļņas, tāpēc šo ieņēmumu atņemšanas gadījumā bankas vismaz daļēji šo peļņas zudumu kompensēs ar cenu palielināšanu citiem pakalpojumiem (komisijas, zemāki depozītu procenti vai papildus pievienotās likmes aizdevumiem).

    Ja Latvijas Bankas mērķis tiešām būtu samazināt valūtu konvertācijas izmaksas, to varētu risināt izveidojot tiešu pieeju Latvijas Bankas valūtas rezervēm - elektroniski nodrošinot valūtas konvertāciju pēc centrālās bankas noteiktā kursa. Šāda sistēma Latvijas tautsaimniecībai izmaksātu ievērojami mazāk, kā pašlaik viena gada laikā tiek zaudēts valūtu konvertāciju rezultātā. Ir acīmredzams, ka šī problēma lielā mērā ir novēršama bez eiro ieviešanas un ir pašas Latvijas Bankas kompetencē.

    3. Finanšu panikas un valūtas kursa risku mazināšanās. Finanšu panikas iespējamība lielā mērā atkarīga no Latvijas Bankas īstenotās politikas. Piemēram, 2009. gada krīze un ar to saistītā finanšu panika bija tiešs rezultāts aktīvu burbulim, ko radīja ārvalstu banku agresīvā kredītpolitika nekustamā īpašuma un patēriņa kreditēšanas jomās. LB noteiktais fiksētais valūtas kurss šo augļošanas afēru tiešā veidā veicināja, kaut gan LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevums bija šādu iespēju laicīgi konstatēt un novērst.

    Nenoliedzami finanšu tirgu var ietekmēt arī ļaunprātīgi spekulantu uzbrukumi, bet šie uzbrukumi vairāk apdraud nevis valūtas kursu (apgrozībā esošā nauda ir segta ar attiecīgām valūtas rezervēm, tāpēc šāds uzbrukums jau sākotnēji ir lemts neveiksmei), bet gan banku stabilitāti. Panikas laikā iedzīvotāji izņem savus naudu no bankām, kurām nav pietiekams apjoms brīvo līdzekļu, lai šos pieprasījumus segtu (kontu atlikumi ir fiktīvi, jo nauda ir izsniegta kredītos). Tomēr eiro ieviešana šo problēmu nekādi nerisinās, jo panikas gadījumā bankas ir ievainojamas neatkarīgi no noguldījumu un kredītu valūtas.

    Ja Latvijas Banku un valdību tiešām uztrauc mūsu valsts finanšu sistēmas stabilitāte, tad drīzāk būtu risināma ļoti nestabilo nerezidentu noguldījumu pieplūduma problēma Latvijas bankās. Citādi var sanākt, ka nodokļu maksātājiem politiķu un banku uzraugu neizdarības dēļ atkal nāksies glābt kādu „sistēmiski svarīgu banku".

    4. Ārvalstu investīciju pieaugums. Ja runa ir par investīcijām, kas vērstas uz ražošanu un eksportu, tad šādu investīciju pieplūdumu valstī galvenokārt nosaka ražošanas izmaksas, darbaspēka kvalifikācija un pieejamība, ražošanai nepieciešamā infrastruktūra un citi praktiski apsvērumi. Zināma nozīme ir arī finanšu sistēmas stabilitātei, tomēr citu valstu pieredze pierāda, ka eiro ieviešanu ieguldītāji drīzāk uztver negatīvi, jo tas samazina attiecīgajā valstī izvietoto ražotāju konkurētspēju (izmaksu pieaugums). Piemēram, Igaunijā pēc eiro ieviešanas ārvalstu investīciju apjoms samazinājās - 2011. gadā kritums bija pat vairākas reizes. Līdzīgu ainu atklāj arī starptautiski pētījumi par eiro ieviešanas un ārvalstu investīciju savstarpējo saistību.

    5. Citi argumenti. Citi Latvijas bankas piesauktie argumenti (kopprodukta paaugums, papildus nodokļi, papildus darba vietas, lielākas algas u.c.) ir balstīti iepriekš iztirzātajos kļūdainajos pieņēmumos, nav uzmanības vērti (piemēram, valsts prestiža palielināšanās un iespēja vieglāk salīdzināt cenas), vai pat uzskatāmi par argumentiem pret eiro (piemēram, pienākums maksāt 150 miljonus latu eiro garantiju fondā, lai glābtu parādos iestigušās Dienvideiropas ekonomikas).

    Ivo Rubīns
    ekonomists, "Par latu, pret eiro" iniciatīvas dalībnieks

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (15)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook