Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Eksaktā zinātne vai Sports!?
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2009-02-11

    Eksaktā zinātne vai Sports!?

    Mēs pazīstam ļoti daudz sportistus, zinām ko viņi dara sestdienu vakaros, ko dara viņu draudzenes un bijušās draudzenes. Sportam ziņu programmās ir veltīta atsevišķa sadaļa. Sportisti saņem no valsts ievērojamus finansiālos līdzekļus. Tas viss bērnos un jauniešos atstāj spēcīgu iespaidu, arī pieaugušajos.

    Ļoti daudz enerģisku un aktīvu jauniešu izvēlas savu brīvo laiku aizpildīt tieši ar sporta nodarbībām, bieži uz to pamudina arī vecāki. Sports paņem ļoti daudz enerģijas un laika, kā dēļ cieš arī ikdienas mācības skolā. Sportam tiek veltīts daudz vairāk nekā eksaktajām zinātnēm.

    Kāda nozīme ir sportam valstī? Šeit nedrīkst jaukt ar fizisko audzināšanu, kas nav tas pats, kas sports. Sportā liela nozīme ir sacensībai un uzvarai, kā dēļ tiek pievērtas acis uz sportistu veselību. Fiziskās audzināšanas mērķis ir veseli cilvēki. Sporta nozīme ir parādīt pasaulei, ka mēs labi dzīvojam, varam atļauties uzturēt atlētus, kuri var parādīt labu sniegumu, ceļam savu atpazīstamību un citas valstis vairāk grib iepazīt mūsu valsti un nākotnē arī veidot sadarbību. Sports nav pilnīgi lieks, bet tam jābūt samērīgi atbalstītam.

    Aizsardzības ministrija ļoti daudz naudas velta sporta komandām un individuālajiem sportistiem, bet necik nedod eksaktajai zinātnei. Bet tieši armijas vajadzībām zinātnieki varētu izvērsties savā darbības jomā. Bezpilotu lidaparāti, mērķu meklēšanas sistēmas, kompozītmateriāli, raķešu degvielas, šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.

    Ļoti bēdīgi ir tas, ka ir vairāk profesionālu sportistu nekā inženieru vai zinātnieku eksaktajās jomās. Par inženieri nevar saukt katru, kurš Latvijā ieguvis bakalaura vai maģistra grādu. Lielākā daļa no viņiem nav spējīgi risināt reālas problēmas un pat nav spējīgi atrisināt pirmā kursa matemātikas problēmas.

    Ja sabiedrība pati pilnvērtīgi nav spējusi popularizēt zinātni un to attīstīt, tad tas bija jādara valdībai. No valdības puses nav darīts nekas, kas veicinātu zinātni, eksakto priekšmetu apguvi, intelekta prestižu. Kaut vai tas, ka vidusmēra cilvēks nezin Latvijas labākos zinātniekus pat pēc vārda, nezin Latvijas sasniegumus zinātnes jomā, bet liela daļa ļoti labi zina kas ir Andris Biedriņš, cik viņš pelna un ar kādu auto brauca pagājušajā gadā.

    Realitāte ir tāda, ka, piemēram, sirds preparāta “Mildronāta” iegūšanas metodes izstrādāšana Latvijai ir devusi daudz vairāk kā visa Latvijas hokeja izlase, bet sviedri izlieti ir vairāk tieši uz ledus. Ar to es gribu teikt, ka ieguldot zinātnē desmito daļu no tās enerģijas, ko iegulda sportā, mums būtu neviens vien tādas pašas nozīmes medicīnisks preparāts vai elektronikas uzņēmums kā “SAF TEHNIKA”.

    Kādi varētu būt iespējamie risinājumi? Pirmais un vienkāršākais, ko var darīt - popularizēt zinātni, veidot zinātnieku atpazīstamību, dot viņiem ētera laiku televīzijā, viņiem ir ļoti daudz ko pateikt, kas lieti noderētu vidējam cilvēkam. Otrais, organizēt dažādas zinātņu ietilpīgas sacensības un atbalstīt tās ar naudas balvām. Šeit arī liela loma būtu medijiem, kuriem vajadzētu aktīvi sekot līdzi šādām norisēm un tās atainot. Paralēli sporta skolām, mākslas skolām, deju skolām jāorganizē tādas ārpusklases iestādes kā matemātikas skolas, robotikas skolas, programmēšanas skolas u.c.


    Ievietotāja profils | Komentāri (13)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook