Brīvai tautai ir vajadzīgs spēks. Garaspēks un karaspēks. Spēks ir tikums.Veļu atcere ir garaspēks, karaspēku veido dzīvie. Senču dzīvesziņa ir garaspēka nodošana karaspēkam. Dzīvesziņa ir tautas dzīvo un aizgājušo satikšanās. Dzīvesziņas turēšana ir tautas vienotība. Bez dzīvesziņas nav cīnītāju, jo nav par ko cīnīties. Bez cīņas nav dzīves ziņas, jo nav kam un kur dzīvi zināt.

Ideāli, kurus nespēj aizstāvēt, nespēj pastāvēt. Pārliecība, par kuru neviens nav gatavs mirt, ir mirusi. Sakrātā vērtību malka domāta dzīves pavardam. Siltums dod spēku. Iet un darīt, kas jādara.

Miers baro. Netaisnīgs miers baro netaisnīgos. Paciešot netaisnīgu mieru tauta baro apspiedējus. Mēs esam mierā, ja pret mums ir mierā. Ja mieru traucē, ir nemiers. Būt mierā ar nemieru nozīmē būt nemierā ar sevi.

Katram spēkam ir pretspēks. Baidīties no pretspēka ir nespēks. Lai mūs nenomāktu pārspēks, ir vajadzīgs gara un kara pāra spēks.

Mums ir savi spēka vārdi. Vārdiem jāsaskan ar darbiem.

Par savu sētu ir teikts: “Ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalīti...” Par to, kurš sētu apdraud: “Tavi mati, mani nagi, mans tērauda zobentiņš...” Kurš ļāvis mums citādi?

No sentēvu zobeniem viju

Stīgas dvēseles koklei.

No sentēvu koklēm ceļu

Cietoksni savai saimei.

Neapdzist gudrības oglei!

Atdzimt tautas laimei!