Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Cīņa Ukrainā (tiešraide)
Politiskā akcijā pa Ungārijas parlamenta logu izmet ES karogu
Rudens talka Pekas pilskalnā "Spodrini Pekas!"
    • Izglītība, vide
    • 2011-10-14

    Rudens talka Pekas pilskalnā "Spodrini Pekas!"

    Biedrība Latviešu nacionālistu klubs, Beverīnas novada dome, Kauguru pamatskola, biedrība "Tēvijas sargi", folkloras kopa "Stutes" un tradīciju kopa "Perkonieši" aicina uz rudens talku Beverīnas novada Pekas pilskalnā "Sakopsim Pekas!"

    Talkas laikā paredzēts attīrīt pilskalnu no krūmājiem, zariem,lapām un atkritumiem, lai tas kļūtu pieejams un patīkams tā apmeklētājiem.

    Teritorija, kurā atrodas Pekas kalns Beverīnas novadā, ir ar senām Latvijas tautai un valstij būtiskām kultūrvēstures, mūsdienu kultūras un lokālās identitātes tradīcijām bagātā vietā. Pekas pilskalns hipotētiski joprojām saistīts ar Indriķa Livonijas hronikā pieminēto un leģendām apvīto senās Tālavas Beverīnas pili. Pekas kalnam ir veltīta tik liela vēsturnieku uzmanība, kā reti kuram citam Latvijas pilskalnam. Šo pieminekli ap 1887. gadu uzgāja skolotājs V. D. Balodis, kurš 1895. gadā te izdarīja arheoloģiskus pētījumus. 1909. gadā tos turpināja viņa dēls, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arheologs F. Balodis, tādējādi izrakumi Pekas kalnā bija pirmie plašākie un tā laika zinātnes līmenim atbilstošie arheoloģiskie pētījumi senlatviešu pilskalnā, kas atspēkoja vēl toreiz valdošo uzskatu, ka pilskalni izmantoti tikai par paslēptuvēm kara laikā, bet miera laikā tie nav apdzīvoti. Izrakumu rezultātus viņš publicēja 1910. gadā savā grāmatā par latviešu cilšu vēsturi 9. - 13. gadsimtā. Šeit pat sniegts arī pirmais Pekas kalna apraksts. 1911. gadā Maskavā iznākušā grāmatā F. Balodis jau savu atradumu apzīmējis ar Beverīnas vārdu.

    ( Par šī pilskalna kā zudušās Beverīnas iespējamību var lasīt Edgara Žīgura pētījumā -  http://www.sauleskoks.lv/kratuve/e_zigurs_beverinas_lokalizacija.php ) 

    Pekas kalna kultūrslānī bija labi saglabājušās koka celtņu un aizsargsienu paliekas, māla klons ar pavarda vietām, izrakumos iegūtas arī vairākas senlietas, kas attiecas uz 9. - 12. gadsimtu, bet vairāki atradumi liecina, ka ļaudis Pekas kalnu apdzīvojuši arī vēlākos gadsimtos. Izrakumos iegūtās senlietas joprojām glabājas Maskavā, Valsts vēstures muzejā.

    Pekas pilskalna atrašanās vieta - http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=13785&print=1

     

    Rudens talkas "Sakopsim Pekas!"

    Programma:


    Ievietotāja profils | Komentāri (1)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook