Latvijai ir tiesības no mūsdienu Krievijas prasīt kompensāciju par okupācijas gados nodarītajiem zaudējumiem, taču diezin vai politiķi to darīs, saka pirmais Zviedrijas konsuls Latvijā pēc neatkarības atgūšanas Larss Pēters Fredēns.

Intervijā krievu valodā iznākošajai avīzei "Telegraf" viņš otrdien teic, ka "Latvijai uz to ir tiesības". Tomēr diplomāts nedomā, ka Latvijas politiķi spers šādu soli.

Vaicāts, vai tādā gadījumā Krievija nevarētu atprasīt savas investīcijas Baltijas valstīs, Fredēns izsaka savu personisko viedokli un teic, ka šāda pieeja jautājumam ir nepareiza. "Nav šaubu, ka PSRS Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikās ieguldījusi lielas investīcijas. Audzis arī Baltijas valstu labklājības līmenis. Taču dzīves standarti uzlabotos arī bez okupācijas: šajā laikā tā notika visās pasaules valstīs. Un es domāju, ka Baltijas valstis spētu ieguldīt arī savas investīcijas tautsaimniecībā," saka Fredēns.

Tincināts par taisnīgu attieksmi pret krievvalodīgajiem Latvijā, Fredēns teic, ka Latvijas krievvalodīgajiem bija iespējas saņemt Latvijas Republikas pilsonību, "ja viņiem bija vēlēšanās un gatavība [izturēt naturalizācijas pārbaudījumus]". Viņš ir pārliecināts, ka šāds valsts lēmums atbilst starptautiskajām normām.

Fredēns ir Zviedrijas diplomāts, pašlaik Zviedrijas vēstnieks Ķīnā. No 1989. līdz 1991.gadam viņš bija Zviedrijas konsuls Rīgā. No 1992. līdz 1994.gadam viņš bija toreizējā Zviedrijas premjerministra Karla Bilta padomnieks drošības politikas jautājumos.

Šoruden apgādā „Atēna" klajā laista Larsa Pētera Fredēna grāmata "Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991-1994″, kurā diplomāts stāsta par Baltijas valstu starpvalstu sarunām ar Krieviju par padomju karaspēka izvešanu un to, kā Zviedrija klusi darbojās aizkulisēs - ciešā sadarbībā ar Balto namu -, lai veicinātu šīs problēmas veiksmīgu atrisinājumu.

Žurnāls "Ir", 30.08.2011.