Nākamajā mēnesī augustā, kā katru gadu, vairāki tūkstoši cilvēku Latvijā un arī no citām valstīm dosies svētceļojumā uz Aglonu. Tur tie piedalīsies vienā no lielākajiem kristiešu pasākumiem Latvijā.

Bez ticības cilvēks pilnvērtīgi dzīvot nevar, apzinās to viņš vai nē, noliedz vai pieņem. Taču formu (reliģiju), kā ticību paust, cilvēks var izvēlēties.

Domājot par kristietību Latvijā, tās rašanos, izplatīšanos, ietekmi, kā arī izpausmi, nāk prātā Jura Leča teiktais: "Meklēsim atkal zem mūsu dievnamu sliekšņiem pazudušo bauslību, lūkosim mūsu tautas dziesmās, mūsu tautas teikās un atradīsim tais mūsu seno ticību, mūsu veco latviešu tautas Dievu, kurš vienīgi var atjaunot tautu darbā un tikumībā."

Vai mēs apjaušam, cik liela ietekme uz kristietību Latvijā ir senajai latviskajai dzīvesziņai? Vai svinot Lieldienas, Jāņus un Ziemassvētkus mēs vairāk nepiekopjam senos - pirmskristietības rituālus?
Un Aglonā garum gara rinda arī šogad, tāpat kā citus gadus, veidosies nekur citur, kā uz svētavotu blakus bazilikai. Uz vietu, kādas kristietība Latvijā centās iznīcināt aizberto, izjaucot, ceļot virsū baznīcas un beigu beigās iekļaujot. Vai varbūt tomēr pakļaujoties...

Edgars Dārznieks