Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
Latvietis ir gudrs, darbīgs, līksms un taisnīgs
    • Ideoloģija, skatījums
    • 2011-04-27

    Latvietis ir gudrs, darbīgs, līksms un taisnīgs

    Dievturība – vairāk dzīvesziņa nekā ticība

    "Uzrakstiet arī par Ernestu Brastiņu un viņa dievturību kā latvisko reliģiju," tā aicināja mūsu lasītāja liepājniece Biruta.

    Pēc Reliģisko organizāciju reģistra ziņām, Latvijā 2009. gadā dievturu draudzēs bija 567 savieši. Taču Latviešu dievturu sadraudzes dižvadonis Valdis Celms uzskata, ka tās ietekme ir lielāka: "Kas tad Dziesmu svētkos sanāk kopā, kas ir tie tūkstoši, kuri dzied un dejo? Tie, kam tuvas latviskās vērtības!"

     

    Latvijā pazīstamākais dievturis, šogad martā aizsaulē aizgājušais Romans Pussars savulaik teica: "Visa latviešu tautas patība un, kā mēs sakām, identitāte ir iesakņojusies mūsu senajās un joprojām dzīvajās tautas garamantās – latvju dainās un citos folkloras veidos, kā arī svētku, godību, sadzīves un citās tradīcijās." Patiesi, tad jau daudzi, kas Lieldienas svin kā pavasara saulgriežu svētkus, arī ir mazliet dievturības atbalstītāji?

    Putnu dzīšana

    Dievturi par ļoti svarīgu atzīst tradīciju kopšanu, kas saistās ar gadskārtu svētkiem – Meteņiem, Lieldienām, Ūsiņiem, Jāņiem, Ziemassvētkiem u. c. Pavasara saulgriežos olu kaujas un šūpošanās ir ierastas nodarbes, bet putnu dzīšana ir mazāk pazīstama. Kā to dara "Ģendertu" māju saime un viesi, iztēlojos, klausoties valodnieka un baltu etnogrāfa Austra Graša stāstījumā: "Tradīciju aprakstos putnu dzīšana notiek tā, ka cilvēki no rīta pirms saules, tas ir, apmēram ap pulksten pieciem, iet mežā un taisa milzīgu troksni. Mēs ejam mežā ar katliem, bungām, koka karotēm un bļaujam, taisām patiesi skaļu traci un dzenam putnus: tiš, tiš mežā! Saukļi ir dažādi, bet to funkcija ir – sūtīt ļaunos garus, tumsas garus prom un gaišos saukt šurp." Gaišos garus simbolizē gājputni, jo kopā ar gājputniem atnāk pavasaris. Pēc putnu dzīšanas dodas uz Skaņokalnu, kur uzvedas pavisam klusi, līdz dzird – sākas neiedomājami skaists koncerts, jo visi putni ir pamodušies un dzied. Un cilvēks uzreiz saprot – pavasaris ir klāt! Austris Grasis gan Latvijas dievturu organizācijā nav iestājies, jo reliģisko pārliecību uztver kā savu privātu lietu. Turklāt atzīst, ka savos uzskatos vairāk jūtas vienots ar Amerikas dievturiem. Viņš min arī jēdzienu "senticībnieki", kuri vairāk gatavi atteikties no stereotipiem un atvērtāki jaunām zinātnes atziņām nekā tradicionālie E. Brastiņa sekotāji. 

     

    Ziemas saulgriežos Ziemassvētkos dievturu tradīcija ir bluķa dedzināšana. To zinot, var saprast, kāpēc luterāņu baznīcās mācītāji draudzēm arvien atgādina, ka Ziemassvētki un Lieldienas ir kristīgi svētki, un tāpēc Ziemassvētkos nekādā ziņā neiederas bluķa dedzināšana, bet Lieldienās – olu izdarības, jo tie esot maģiski pagānisma rituāli... Kāpēc baznīcas pārmetumi skan vēl mūsdienās, precīzākā atbilde rodama Haralda Biezā grāmatā "Dieva tēls latviešu tautas reliģijā", kur viņš raksta: "Tā ir pazīstama parādība, ka uzvarošās kristīgās reliģijas pārstāvji uzvarētās reliģijas dievos redz tikai zemākus, otrās šķiras dievus, kas ar laiku tiek sātanizēti." 

    Austris Grasis teic, ka vietējais luterāņu mācītājs esot liedzis kādai savas draudzes loceklei dziedāt viņa vadītā folkloras ansamblī. 

    Dievs un Pērkons

    Latviskajā dievestībā augstākais garīgais jēdziens ir vienīgais Dievs, vēsta zinātnieks Ringolds Balodis grāmatā "Valsts un baznīca". Viņš teic, ka dievturību nevar saukt par ticību jeb reliģiju vispārpieņemtā nozīmē: "Jo netiek izcelta jeb uzsvērta ticēšana, bet gan Dieva atskāršana, nojauta par to, kas ir Dievs, kāds ir Dievs, kā Dievs palīdz cilvēkam." Arī Valdis Celms apstiprina, ka dievturība ir vairāk dzīvesziņa nekā ticība.

    Latviešu mītu pasaulē ir Laima, Māra, Pērkontēvs. Valdis Celms stāsta, ka dievturi uzskata: "Pasaules radītājs jeb laidējs ir Dieviņš jeb Dievs, viņš izpaužas kā augstākā doma, augstākais padoms, un arī kā šī padoma devums, Dieva gudrība." Māra ir materiālās nebūtības simbols un robežsituāciju aizbildne – stāv klāt gan pie cilvēka dzīvības došanas, gan ņemšanas. Laima ir licēja jeb radītāja, kas nosaka cilvēka likteni. Liktenis var būt labs, bet var būt arī nelabs (un Laimas klātneesamība ir nelaime).

    Dievturi praktizē īpašu, citiem slepenu Pērkona rituālu. Viņi uzskata, ka Pērkons ir pirmā Dieva izpausme šajā pasaulē. Ka Pērkons darina pasauli – darina zvaigznes, Sauli, tas iedibina auglības cikla kustību. 

    Dievturība un nacionālisms

    Ernests Brastiņš uzskatīja, ka "pirmais un augstākais darbs, kas darāms latviešu tautai, ir ķerties pie sava pazaudētā Dieva meklēšanas". Viņš dzimis 1892. gada 19. martā Lielstraupes "Lapaiņu" mājās kalēja ģimenē. Absolvējis Štiglica mākslas skolu Pēterburgā, pēc tam karaskolu un kā apakšvirsnieks piedalījies Pirmajā pasaules karā un arī Latvijas brīvības cīņās. 1921. – 1923. gadā bijis Kara muzeja direktors Rīgā, Senatnes pētītāju biedrības priekšsēdētājs un Pieminekļu valdes uzdevumā pētījis Latvijas pilskalnus.

    Latvijas Garīgo lietu pārvaldē E. Brastiņš Latvijas Dievturu draudzi piereģistrēja 1926. gada 26. jūlijā, to definēja par senlatviešu reliģijas atjaunojumu, un pats kļuva par pirmo draudzes dižvadoni. "Dievturība grib būt tautas latviskā sirds," viņš rakstīja 1931. gadā izdotajā "Cerokslī". Latviskie tikumi ir gudrība, darbīgums un daiļuma centieni, kā arī līksmība, saderība – kā draudzība, vēl arī saticība un devīgums. Latvietim jābūt taisnīgam un dievbijīgam. 

    Dievturu skaits trīsdesmitajos gados nepārsniedza tūkstoti. 1994. gadā E. Brastiņa darbu "Mūsu dievestības tūkstošgadu apkarošana" pārizdeva "Junda". Priekšvārdā vēsturnieks Muntis Auns norāda, ka grāmata sniedz skaidru priekšstatu par Baltijas – Latvijas, Lietuvas, Prūsijas – politisko vēsturi un no tās izrietošo svešo varu cīņu pret seno baltu reliģiju un pasaules uzskatu.

    ...Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 6. jūlijā E. Brastiņu arestēja un izsūtīja no Latvijas. Viņš nošauts izsūtījumā 1942. gada 28. janvārī.

    Reliģiju pētnieces Agitas Misānes secinājums: "Dievturība ir parādība, kas vienlīdz piederīga divām sfērām – reliģiju pasaulei un nacionālismam, t. i., politiskajai ideoloģijai, un šī divkāršā piederība nodrošina tai īpatnu vietu Latvijas sociālajā un reliģiskajā vēsturē. (..) Dievturība ir reliģiska atbilde uz jautājumiem par etnisko latviešu vietu Latvijas valstī, latviskās identitātes raksturu un īpaši tās reliģisko dimensiju, pamatnācijas atbildību par valstī notiekošajiem procesiem, valsts attiecībām ar reliģiskajām organizācijām, latviešu attieksmi pret minoritātēm un attiecībām ar tām un iespēju visu šo attiecību kopumu formalizēt un leģitimēt ne tikai politiskā, bet arī reliģiskā līmenī." 

    Ārzemēs un šeit

    Trimdas gados Brastiņa dzimtas pārstāvji turpināja dievturību kopību Amerikā. 

    Amerikas Latvju Dievturu sadraudze divas reizes gadā izdod laikrakstu "Labietis". Maruta VoitkusLūkina no ASV stāsta, ka tur latvju dievestības kopšanai ir savs īpašums: "To sauc par "Dievsētu", un tā atrodas Viskonsīnas vidienē, ASV. "Dievsētā" vienmēr darbojās Pones Jāņa un Elgas ģimene. Elga vadīja kokļu un dziesmu kopu "Teiksma" Mineapolē, tajā piedalījās viņas pašas bērni, radu un draugu jaunieši." 

    Vasaras sākumā dievturi pulcējas "Dievsētā" – notiek Sējas nedēļa. Darbi mijas ar lekcijām un pārdomām par dažādiem dievturības un latviskās dzīvesziņas tematiem. 

    M. VoitkusLūkina min, ka "Vaira VīķeFreiberga jebšu luterāne, tomēr bieži bija aicināta teikt dievturu nozīmīgākās dižrunas (svētrunas) dziesmu svētkos un citās nozīmīgās reizēs".

    Abas kopības – Latvijas Dievturu sadraudze (LDS) šeit un Latvju dievturu draudze ārzemēs – cer apvienoties caur sadarbību. Latvijā šogad atkal notiks dievturu nometnes. 

    Par dievturu un Latviešu nacionālistu kluba saikni tradīciju kopas "Pērkonieši" dalībniece Antra Balode teic, ka klubā darbojas aptuveni 30 aktīvi jaunieši, kuri uz saviem pasākumiem aicina gan politiskās apvienības "Visu Latvijai" biedrus, gan "Daugavas vanagus", gan Latvijas muzeju speciālistus un citus interesentus. 

    Mūža godi

    Tradicionāli pirmie mūža godi ir krustabas, kad bērniņu devītajā dienā pēc dzimšanas uzņem dzimtā un vēl viņam dzīves veiksmi.

    Par to, kā notiek nākamie lielie godi – vedības –, stāsta Antra Balode, kas pati precējusies atbilstīgi dievturu tradīcijām: "Vedību jeb līdzināšanas pirmais posms noritēja svētā vietā – Bērzaines pagastā pie Daviņu lielā akmens. Visi dalībnieki sastājās tam apkārt. Ugunsrituāls ar lāpām nozīmēja – sadedzinām visas sliktās domas, aizsūtām uz tukšumu, lai jaunā dzīve ir tīra un sakārtota. Uz akmens uzklājām rūtotu segu un nolikām ziedu. Sega bija kā saderības simbols un reizē reāls priekšmets, kas mūs sildīs turpmāk un, ko uzlūkojot, atcerēsimies līdzināšanu. Apmainījāmies saktiņām. Gredzeni bija vēlāk, dzimtsarakstu nodaļā." Līdzināšanas būtība, saka Antras dižvedējs Valdis Celms, ir saprast, ka augstākais tikums ir abu jauno saderība un ka viņiem būs jāsader kopā grūtībās, priekos un bēdās un jāveido sava dzīve tā, lai turpinātu dzimtu un tautu. 

    Par kopā turēšanos

    Vilis Vītols grāmatā "Savējiem" raksta, ka mūsu ticības un baznīcas atbildība ir par mūsu tautas likteni (ar to domājot latviešiem tradicionālās kristīgās baznīcas): "Abām jāstāda pirmajā vietā Latvija un latviešu tauta." Turpat arī viņa bēdīgais secinājums, ka piecdesmit gados latviešu kristīgā ticība nav spējusi novērst tautas asimilēšanos svešumā un ka "mūsu baznīca nespēj svešumā uz laiku mūs saturēt kopā, kā ebreju ticība un islāms satur savus ticīgos".

    Dievturība varētu būt ticība, kas satur latviešus kopā, ja tā atteiktos no dogmatikas, kas atbaida jauniešus, spriež Austris Grasis. 

    Agita Misāne uzskata, ka dievturu panākumi būtu lielāki, ja to priekšgalā atrastos populārs, sabiedrībā pazīstams un augstu vērtēts līderis. Pagaidām tā tomēr esot savrupa kustība.

    ***Uzziņa

    Latvijas Dievturu sadraudze (LDS) ar Latviešu nacionālistu kluba atbalstu izdod žurnālu "Ugunsrits". Sadraudzei ir sava mājas lapa internetā – http://dievturi.blogspot.com 

    LDS rīko svētrītus, Dieva un latviskās dzīvesziņas daudzinājumus, mūža godus (vedības, krustabas, bedības), gadskārtu svinības, vakarēšanu u. c. Tāpat rīko kursus, seminārus, priekšlasījumus, koncertus, saviesīgus vakarus, ekskursijas, kā arī veicina un atbalsta zinātniskus pētījumus.

    Reizi nedēļā – otrdienu vakaros – dievturi Rīgā pulcējas uz priekšlasījumiem.

     

    Latvijas Avīze / 2011-04-23 / Reliģijas Latvijā

    Autors: Dace Kokareviča

    Jebkuras informācijas pārpublicēšana bez rakstiskas saskaņošanas aizliegta. © A/s "Lauku Avīze"

     


    Ievietotāja profils | Komentāri (11)
  • Iesaki rakstu savējiem!
    Iesaki Facebook